– Cik liela patlaban ir tava mājas bibliotēka ? – Apmēram 200 drukātas grāmatas un periodiskie izdevumi , jo mēs arī dažus abonējam . – Vai ir īpaša sistēma , kā tu veido savu bibliotēku ? Sistēma ir līdzīga kā Annai Brigaderei – “ Dievs . Daba . Darbs ” – dvēselei , prātam un praktiskai dzīvei . Dvēselei – filozofija , reliģiju pētniecība , vēsture , daiļliteratūra , prātam – ar profesionālo darbību saistīta literatūra , t . sk . pedagoģija , bet praktiskajā daļā – grāmatas , kas palīdz stiprināt veselību .
– Vai tavu mājas bibliotēku novērtē tava ģimene un draugi ? Vai tu savas grāmatas labprāt aizdod lasīšanai ?
– Jā , novērtē . Tuviniekus vairs nepārsteidz tas , ja mājas ballītē man ir brīdis , kad rādu jaunākās iegādātās grāmatas un pastāstu , kas tajās interesants . Mums vienmēr izveidojas interesantas diskusijas . Labprāt arī aizdodu lasīšanai citiem .
– Vai kādreiz nav piezagusies doma – varbūt ir jāpārtrauc šis hobijs ?
– Nē , šāda doma vēl nav bijusi , jo ik pa laikam es plauktus pārvētīju . Plauktos ir tikai tās grāmatas , kas mums ir vēsturiski nozīmīgas , vai uzskatām , ka tādām jābūt obligāti , un tās , ko ik pa laikam pārlasām .
– Vai pati grāmatas lasi tikai no savas personiskās bibliotēkas vai izmanto citas krātuves ?
– Izmantoju arī citas iespējas – gan draugu grāmatas , gan mūsu Bibliotēkas krājumā esošās . Te var izvēlēties lasāmo teju visām gaumēm un dzīves vajadzībām ! Šādā veidā atklāju brīnišķīgo kanādiešu rakstnieci Nobela prēmijas laureāti Alisi Manro . Izlasiet viņas stāstu krājumu “ Dārgā dzīve ”! Ļoti iespaidīgi !
– Lūdzu , pasaki , vai tev ir kāda grāmata , ko pārlasi vairākkārt ? Ja tāda ir , lūdzu , padalies savās pārdomās !
– Šādas grāmatas varētu saukt par dvēseles terapijas grāmatām , jo bieži mēs pat nespējam definēt , kas tas ir , kas liek grāmatu ik pa laikam paņemt un pārlasīt . Man tādas ir vairākas , kas bijušas nozīmīgas dažādos dzīves posmos . Piemēram , dzīves minorīgos brīžos tas bija franču rakstnieka Mišela Deona mazliet sirreāli filozofiskais romāns “ Violetais taksometrs ”, savukārt smieklu un pozitīvisma terapija gūta no pretējas lasāmvielas – Džeralda Darela spīdoši aprakstītajiem dzīves notikumiem . – Vai ir arī kāds latviešu autors ? – Jā , žurnālists Juris Lorencs , kuru uzskatu par vienu no meistarīgākajiem stāstniekiem . Biju ļoti priecīga , kad LU bijušā rektora profesora Jura Zaķa grāmatas “ Profesors ar novirzēm ” atklāšanas svētkos Bibliotēkā man bija iespēja Juri Lorencu satikt arī klātienē . Viņa ceļojuma aprakstos stāsts ir nevis par eksotiskajām vietām , bet gan tur sastaptajiem cilvēkiem , un izrādās – mēs visi , neskatoties uz kultūru atšķirībām , esam tik vienādi , jo alkstam pēc viena – mīlestības un sapratnes .
Lasīšanu es uzskatu par neatņemamu cilvēka personības veidošanās pamatu , jo tā ne tikai veicina mūsu iztēli , radošumu , bet arī izglīto , audzina , liek domāt un , pats galvenais , – veidojot iekšējo dialogu , sastapties pašam ar sevi . Diemžēl aizvadītajā vasarā šim vaļaspriekam neatlika tik daudz laika , cik biju iecerējusi . Tomēr esmu gandarīta , ka manam grāmatu plauktam ir pievienojušās labas grāmatas , kas arī ir lasītas un pat pārlasītas jau vairākkārt . Tās ir franču klasika – Emīla Zolā romāns “ Dāmu paradīze ”, neviennozīmīgi vērtētā britu rakstnieka Ahmeda Salmana Rušdi skarbais darbs “ Niknums ” un amerikāņu rakstnieces Ketlīnsas Tesāro romāns “ Elegance ”. Trīs ļoti atšķirīgi darbi , bet katrā no tiem ar autoram vien piemītošu stilu un izteiksmes formu atklāti dažādi sava laikmeta problēmu aspekti . Galvenais varonis / varone visos šajos darbos ir vientuļais un neizprastais cilvēks . Ja jums kļūst skumji un vēlaties uzlabot noskaņojumu ar lasāmvielu , tad iesaku “ Eleganci ”, kas patiešām uzrakstīta eleganti . Galvenā varone Luīze ir amerikāniete Londonā . Viņa piedzīvo smagus pārbaudījumus un risinājumus dažādām ķibelēm meklē franču modes ekspertes padomu grāmatā . Kā Luīzei veicas ar elegances un smalka stila apguvi , kā arī to , ka īsta mīlestība atnāk negaidot , izlasiet , lūdzu , paši ! Grāmata ir pieejama ikvienam Humanitāro zinātņu bibliotēkā .
Mans vasaras kuģis
Irina Buša :
“ Rūdolfa Zimeka ( Rudolf Simek ) grāmata par vikingu kuģiem (“ Die Schiffe der Wikinger ”). Mani interesē vēsture , īpaši tās tēmas , kas attiecas uz mūsu reģiona vēsturi . Man ir daudz grāmatu par šo laika posmu , bet vasarā man no Vācijas atveda pavisam jaunu grāmatu , ko uzrakstījis vēsturnieks un filologs Rūdolfs Zimeks . Grāmata veltīta vikingu laikmeta kuģiem . Vācu valodā man lasīt nav viegli , bet tēma bija interesanta , tāpēc es veltīju vairākas dienas , lai izlasītu šo grāmatu . Šoreiz mans stāstījums būs par kuģiem . Kuģis ir viens no vikingu laikmeta simboliem .
Drošsirdīgie jūrnieki , neskatoties ne uz kādām grūtībām , devās bīstamos ceļojumos . Es apskaužu tā laika cilvēkus , jo man pašai bail skatīties uz jūru pat no lidmašīnas iluminatora . Tāpēc jo vairāk cienu cilvēkus , kas ar maziem kuģīšiem iekaroja Atlantijas okeānu un daudzas jūras . Domāju , ka visi ir dzirdējuši par vikingiem – jūras braucējiem , tirgotājiem un bieži vien laupītājiem no ziemeļiem . Ne visi zina , ka vikingu vidū bija vairāku tautu pārstāvji – ne tikai skandināvi , bet arī balti , somugri , slāvi . Ja bija nepieciešams doties garos , sarežģītos un bīstamos braucienos , kuģa komanda varēja tikt veidota no dažādu zemju pārstāvjiem . Vikingu laikmeta sākumu pieņemts datēt ar 793 . gadu , kad ziemeļnieki
48 Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi