Divas mīlestības
Elīna Sniedze:
“Varbūt neparasti, tomēr mana vasaras spilgtākā
grāmata nebūs kaislīgs romāns vai eleganta psiholoģijas grāmata. Dzimšanas dienā saņēmu avīzē iesaiņotu
dāvanu – Reičelas Kū grāmatu “Mazā Parīzes virtuve”.
Šajā grāmatā apkopotas manas divas mīlestības – pavārmāksla un Parīze – vai var būt vēl labāk? Receptes
ir viegli un ātri pagatavojamas – aši ķēros pie darba un
gatavoju salātus un citus gardumus. Tā kā man patīk
ar savu veikumu palielīties, tad ievietoju attēlus savā
Instagram kontā, kur tos ar “patīk” un komentāru novērtēja arī pati Reičela Kū.”
Toskānas saule
Vineta Reinberga:
“Katram ir sava vasaras grāmata. Citiem tā ir viena,
citiem vairākas. Kaut vasarā izlasīju daudz grāmatu,
man ir viena vasaras grāmata, kuru ik gadu pārlasu no
jauna atkal un atkal. Tā ir grāmata par romantiskās Itālijas šarmu un saulaino toskāniešu dzīvesstilu, par valdzinošu arhitektūru, kultūru un ēdiena izsmalcināto garšu.
Par kādas amerikānietes emocijām un saviļņojošu dzīves mīlestību. No šīs grāmatas smeļos ne tikai sauli un
iedvesmu, bet arī gardas receptes, ko izmēģināt savā
virtuvē. Brīnišķīgs romāns, kas aizvedīs aizraujošā ceļojumā – “Zem Toskānas saules”.
Intervija ar Ilonu Vēliņu-Švilpi
– Tu esi minējusi, ka viens no taviem sapņiem jeb
iecerēm ir izveidot pašai savu pārdomātu mājas bibliotēku. Vai vari atcerēties, kas tev lika aizdomāties
par šādu ideju?
– Cik es sevi atceros, man vienmēr apkārt ir bijušas grāmatas. Bērnībā, šķiet, visas bērniem publicētās
grāmatas man bija mājās. Vecāki par to ļoti rūpējās.
Arī skolas laikā, kad bija jāapgūst obligātā literatūra,
man nebija jāiet uz bibliotēku, jo visi latviešu klasiķu
darbi bija mājas bibliotēkā, sākot ar Neredzīgo Indriķi
līdz Ojāram Vācietim un Imantam Ziedonim. Vislielākie prieki bija apmeklēt grāmatnīcas – man tās likās kā
svētnīcas un pilnas gudrām lietām. Kad vecāki pārcēlās
uz citu dzīvesvietu, bija jāizvērtē arī ģimenes grāmatu
plaukti – vecāki paņēma sev svarīgo, savukārt es izvēlējos paturēt to “abrkasīti”, ko pamazām “briedināt”.
– Kad šī doma dzima: pēc kāda īpaša gadījuma vai
kāda īpaša cilvēka ietekmē?
– Domāju, ka tā ir vide, kurā augu, vecāku un vecvecāku ietekme – viņi bija skolotāji. Tagad tas ir dzīvesbiedrs, ar kuru kopā apzināti veidojam savu bibliotēku.
Mums pat ir izveidojusies tradīcija, kā to darām, un tas
sagādā ļoti lielu gandarījumu. Apmeklējot grāmatnīcu,
mēs katrs izvēlamies vairākas grāmatas, palasām, tad
dalāmies iespaidos un beigās izvēlamies, kura grāmata
dosies mums līdzi. Mēs esam tie klienti, kas ļoti novērtē
grāmatnīcās iekārtotās vietas lasīšanai!
Nr. 12 47