NeKonferences dalībnieki
NeKonferences dalībniekiem bija iespēja aplūkot nozīmīgākās un interesantākās grāmatas, kas raksturo “Zelta ābeles” darbību no dibināšanas 1935. gadā Rīgā līdz
slēgšanai 1985. gadā Stokholmā. Piemēram, tika eksponēts pirmais apgāda izdevums – Luija Frederika Ruketa romāns “Žanina un viņas lielais draugs” ar Edgara
Slavieša grafisko noformējumu. Raiņa lugas “Uguns un
nakts” izdevumu ar Oskara Norīša lieliskajām litogrāfijām var uzskatīt par nolaupīto grāmatu, jo tā bija izdota 1940. gadā bez norādes par apgādu “Zelta ābele”.
Trimdas posmu raksturo latviešu (1948) un angļu (1957)
valodā izdotā filoloģijas profesora, vēsturnieka un diplomāta Arnolda Spekkes monogrāfija “Latvijas vēsture”.
Izstādē tika eksponēti divi Kārļa Skalbes pasakas “Kaķīša
dzirnavas” izdevumi – angļu valodā ar Jāņa Šternberga ilustrācijām (1939) un latviešu valodā ar Voldemāra Krastiņa ilustrācijām oforta tehnikā (1941). M. Gopperam ļoti patikuši kaķi, un, iespējams, tāpēc apgāds
K. Skalbes pasaku publicējis sešas reizes gan Latvijā, gan
Zviedrijā latviešu, angļu un vācu valodā. Klātesošajiem
bija iespēja vērot, kā divi mākslinieki ir realizējuši savas
idejas, savu literārā darba vīziju, jo šo izdevumu noformējuma stils krietni atšķiras.
Ekspozīcijā tika iekļauta grāmatnieku Laimoņa Oša un
Guntara Pupas grāmata “Apgāda “Zelta Ābele” ilustrēts
bibliogrāfiskais rādītājs ar papildinājumiem un pielikumiem” (1993). Ielūgumam uz neKonferenci bija atsaucies
viens no grāmatas autoriem – Laimonis Osis. Pasākuma
organizatori izteica pateicību rādītāja autoram par šo
fundamentālo darbu neKonferences temata kontekstā,
uzsverot izdevuma nozīmīgumu pētniecības darbā.
NeKonferencē ar lasījumu no Anšlava Eglīša romāna
“Pansija pilī” par izdevēju Miķeli Gopperu uzstājās LU
studentu teātra aktieris Dzintars Vītoliņš.
NeKonferences diskusiju daļā V. Klūga rosināja dalībniekus izteikties par jau zināmo “Zelta ābeli” un no
jauna uzzināto. Klātesošie atbildēja uz jautājumiem un
dalījās domās par grāmatu mākslas lomu grāmatniecībā un mūsdienu grāmatu noformējuma tendencēm.
Savukārt LU docente A. Avotiņa uzsvēra, ka apgāda
“Zelta ābele” izdevumu mākslinieciskā vērtība ir ļoti
augsta. “Zelta ābeles” izdevumi ir veiksmīgi grāmatu
mākslas piemēri, to vērtību nosaka atpazīstamība, kas
ir raksturīga apgāda grāmatām. Ir ļoti svarīgi, lai zelta
griezums grāmatniecībā nepazūd, lai bizness nebūtu
pirmajā vietā.
Apgāda “Zelta ābele” grāmatu izstāde
34
Latvijas Universitātes Bibliotēkas
jaunumi