Laima Vēdiķe
“Mūsu mājas lielais suns Ronijs parasti tiek saukts
saīsināti par Roni. Viņš ir gudrs un saprātīgs mājas
sargs, kas nevienu svešinieku mājā bez saimnieku ziņas
neielaidīs. Pa nakti viņš sargā ne tikai mūsu, bet arī kaimiņu mājas no svešiem cilvēkiem. Reiz viņš pat aiztrieca zagļus, kas mēģināja ielauzties kaimiņmājas šķūnītī.
Mēs ļoti lepojamies un priecājamies par mūsu uzticamo mājas sargu.
Ļoti draudzīgi sadzīvo Diānas Vīksnes kaķenīte Knopiņa ar filigrāno
suņuku Džeisi
Arī es ilgi nevarēju izlemt adoptēt kaķīti, bet dzīves
situācija man piespēlēja Rūdi – pūkainu runčuku no
ielas. Rūdis pirmo nakti mājās pavadīja uz mana spilvena, laizot man rokas, un nākamajās dienās staigāja
visur pakaļ. Tagad jau četrus gadus viņš jūtas pilntiesīgs
saimnieks manās mājās. Izrādījās, ka runcis pēc dabas
ir ļoti neatkarīgs, reizēm mīlīgs un liels delveris, tāpēc
dabūja vārdu Rūdis – pēc rakstura līdzības ar Rūdi no
“Skroderdienām Silmačos”.
Savukārt mūsu melnais kaķis Ķihans lielāko daļu
savas dzīves velta atpūtai, ēšanai un gulēšanai, jo pēc
dabas ir diezgan slinks. Retu reizi viņš sadomā doties
medībās un noķert pa kādai pelei, jo šis darbs kaķim
laikam šķiet pārāk grūts pienākums. Toties pēc dabas
viņš ir mīlīgs dzīvnieks, kam patīk ielīst cilvēkam klēpī
un ļauties glāstiem, skaļi maļot savas dzirnaviņas.
Tādi ir mūsu mājas dzīvnieki – suns un kaķis, kas
savā starpā ir lieli draugi.”
Nr. 12 29