Lidijas Mednes meita Astrīda Medne veic ierakstu viesu grāmatā Kerkoviusa namā – LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā.
Foto: Ilona Vēliņa-Švilpe, LU Bibliotēka
Ilona Vēliņa-Švilpe
Viesīte–Rīga–Sidneja:
Latvijas vēstures sprīdis vienā likteņstāstā
Septembra sākumā LU Bibliotēku apmeklēja Austrālijā dzimusī latviete Astrīda Medne un uzdāvāja savas
mātes Lidijas Mednes (Krēles) atmiņu grāmatu “Vētras
traukti dziedātājputni”, kas ir veidota gan latviešu, gan
angļu valodā. Grāmatas pirmais izdevums tika svinīgi
atklāts 2014. gadā Latvijas Okupācijas muzejā. Savukārt
tagad – 2016. gadā Astrīda Medne apmeklēja Latviju,
lai bibliotēkām, muzejiem u.c. atmiņu institūcijām dāvinātu atkārtotu grāmatas izdevumu greznā iesējumā.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte savā atsauksmē par grāmatu
raksta: “Šis ir devīgas un mākslinieciskas dabas cilvēka personīgs stāsts, kas arī atspoguļo Latvijas likteņus
20. gadusimtenī. Grāmatā atrodamas fotogrāfijas, kam
ir ne tikai personīga vērtība, bet kas arī ilustrē tā laika
kultūras vēsturi.”
Līdz Astrīdas Mednes prombraukšanai uz Austrāliju
aicinājām viņu uz sarunu, lai uzzinātu vairāk par grāmatas tapšanu.
Kā jūsu mātei Lidijai Mednei radās doma apkopot
savas atmiņas grāmatā?
Māte bija ļoti sabiedrisks cilvēks. Viņai patika runāt
ar cilvēkiem, un viņa bija ļoti lepna par Latviju. Austrālijā tajā laikā bija liela interese par to, kas notika Eiropā
pēc Otrā pasaules kara. Lidija Austrālijas sabiedrībai
daudz stāstīja par notikumiem Latvijā, viņa pat lasīja
referātu par savu darbu Leģionāru slimnīcā. Viņa ļoti
labi apzinājās, ka cilvēkiem ir nepieciešama informācija par vēsturi. Arī mēs – ģimene – viņu mudinājām savas atmiņas pierakstīt. Tas bija desmit gadu ilgs darbs.
Ļoti daudz deva tas, ka Lidijai bija dienasgrāmata, kurā
Nr. 12 15