Latvijas Futbols Septembris/Oktobris 2015 | Page 40

Eirokausos izdevās sasniegt ilgi kāroto grupu
turnīru. Varat pastāstīt,
kas toreiz īsti notika?
- Tur nebija nekāds liels
pārsteigums. Jau pirms
sezonas mēs vienojāmies
ar kluba prezidentu, ka
šis gads man būs pēdējais. Arī dokumentāli viss
jau laikus bija nokārtots.
Mēs bijām vienojušies,
ka es eju prom... Sanāca
nedaudz agrāk... Īpaši
neesmu apvainojies.
Ja prezidents nolēma
mainīt kluba attīstības virzienu, vai varbūt
viņam bija vēl kādi citi
mērķi, tad tā tam arī
bija jābūt. Es ļoti labi
viņu saprotu, un nekādu
negatīvu atmiņu man
nav.
- Vai gribētu kādreiz
atgriezties Latvijā?
- Jā. Noteikti. Es teikšu,
ka Latvija man ir valsts,
par kuru es ar lielāko
prieku stāstu. Tā bija
valsts, kur man un manai ģimenei bija komfortabli dzīvot. Tur man
piedzima dēls, tur meita
palika strādāt. Es pat nevaru iedomāties, ka viņa
pārvāktos uz citu valsti.
Tik ļoti viņa tur ir „ieaugusi“. Diemžēl nav laika,
lai vienkārši atbrauktu uz Latviju. Bet es ļoti
vēlos un, domājams, drīz
arī apciemošu jūs.
oktobris 2015 | www.lff.lv

- Kādas asociācijas
tagad jums ir, izdzirdot
vārdu „Latvija“?
- Pirmās asociācijas...
Miers, kārtība. Vienmēr
jūtu savstarpēju cieņu.
Viss bija civilizēti un
skaisti. Lielisks laiks, es
varu teikt!
- Kā atceraties Latvijas
futbola lab