Latvijas Futbols Septembris/Oktobris 2015 | Page 10

pienākums iet uz virslīgas spēlēm. Jo citādi, ja to nedarīsim, kā mēs varam kaut ko pieprasīt un sagaidīt? Šogad uz pēdējo virslīgas spēli biju Liepājā, FK Liepāja pret BFC Daugavpils. Tagad es ļoti gribu dēlu aizvest uz kādu spēli. Viņam šobrīd ir divi gadi, bet interese par to viņam jau ir. Viņam pašam jau ir bumba, un, kad es mājās skatos futbolu, viņš vienmēr norāda uz to un saka man: baba – tā viņa valodā tiek dēvēts futbols (smejas). Tagad gribētos aiziet uz kādu spēli Rīgā. Vienīgi šobrīd ir tā, ka ir jāsakrīt vairākiem faktoriem, lai man izdotos to īstenot. Vispār, skatoties no malas, man šķiet, ka mums ir jāsāk pakot futbolu. It kā viss ir pareizi, bet mums nav neviena radoša mārketinga cilvēka. Piemēram, NHL sāka iet uz augšu, kad viņi paņēma džeku, kurš iepriekš bija taisījis Maiklam Džeksonam tūres. Jo viņš atnāca un uz to paskatījās pavisam no malas, viņš izdomāja Winter Classic un vēl visādas lietas. Ar to gribu teikt, ka tā vietā, lai ņemtu kādu no sporta puses, tika paņemts cilvēks, kas izdomāja, kā pagriezt to visu pretim patērētājam. Jo es domāju, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri nemaz nezina, ka viņi vēlas iet uz futbolu, viņi nemaz nezina, ka tas notiek, kā tas ir un, galu galā, viņiem nav šīs asociācijas ar komanoktobris 2015 | www.lff.lv dām. Okei, viņi ir kaut ko dzirdējuši par Skonto, viņi ir dzirdējuši par Metalurgu, kurš nemaz vairs nav, un Ventspili. Bet kur nu vēl vispār fīlings par to, kādi ir spēku samēri un kas tur un kā notiek. Paskatīsimies arī uz Ameriku, kur tas līmenis nav nekāda Čempionu Līga, bet viņiem ar apmeklējumu viss ir kārtībā. Mēs noteikti varam skatīties un ņemt piemērus, kā mēs to visu varam piedāvāt. Cilvēkiem ir vajadzīgas apkārt visādas lietas, un spēlē Liepājā patiesībā redzēju vairākas pozitīvas iezīmes. “Bija baigais daudzums ar to futbola mūziku, un tas arī pievilka un lika paskatīties, kas tad tur un kā notiek.“ bija nenormāls futbola fans, un viņš gāja skatīties tās spēles. Laikam pārējiem tajās mājās tas baigi neinteresēja, un tad mēs tikām tajā istabā ar televizoru. Un laikam tā kā īsti nebija neviens, kas mani varētu pieskatīt, tad es gāju līdzi. Tā viņš ar lielu interesi to skatījās un man šķiet, ka tā ir mana pirmā apzinīgā saskarsme ar futbolu. Vēl gan bez tā ir kāda lieta, par kuru mani vairāki draugi ir apskauduši, un tā ir par to, ka vēl senākā vēsturē mani tēvs paņēma līdzi uz Daugavas stadionu. Tāda lieta arī ir bijusi, bet tur es vispār no laukuma neko neatceros. Man šķiet, tas bija tādā bērnībā, kad mani interesēja kaut kas pilnīgi cits. Jo es atceros, ka es dabūju „Pepsi”, tā bija štelle, bet kas notika uz laukuma – neko. - Pašam doma un vēlme spēlēt nebija? - Nē, redzi, es nāku no - Katram ir savs stāsts par mākslinieciskas ģimenes, un neviens īsti nevienā iepazīšanos ar futbolu, brīdī nespieda. Viņi jautākāds ir tavējais? ja, ko es gribu darīt, un es - Mana pirmā atmiņa drīzāk gribēju dziedāt un ir par 1990. gada pasauspēlēt teātri, nevis spēlēt les čempionātu. Tas bija bumbu. Un tādu čomu, diezgan specifiski, jo man ar kuriem varētu, arī īsti laukos nebija televīzijas. nebija. Mēs dzīvojām Daugavas krastā vasarnīcā un tur - Pirms intervijas par vienkārši nebija televizora. Mammas brālis dzīvoja laiku, kad iepazini futbolu, teici kaut ko par 1996. netālu esošajā ciematā gadu, ko biji domājis ar un tad, kad mums ar rato? dio nepietika un vajadzēja - 1996. gada Eiropas čemtelevizoru, mēs gājām pie pionāts