Latvijas Futbols Novembris/Decembris 2015 | Page 58

ka neesmu nekāda mašīna. Ka esmu spēlētājs, kurš
gūst vārtus tad, kad komanda dominē. Bet Latvijas
izlase nav tā komanda, kas
dominē, Latvijas izlasē bija
vajadzīgi spēlētāji, kas var
apspēlēt viens pret vienu
un aizbēgt no aizsargiem.
Es tāds nebiju, es nebiju tas
ātrākais spēlētājs, turklāt
man nebija ne gabarītu, ne
fantastiskas tehnikas.
- Prohorenkovs jau arī augumā nav sevišķi liels.
- Viņam ir gabarīti.
Aleksandrs Koliņko labi
ievadīja bumbu spēlē, Rimkus vai Prohorenkovs varēja
patraucēt aizsargiem, Māris
savāca bumbiņu un aizmuka. Toreiz Baltijas kausā pie
vainas nebija manas kļūdas.
Vienkārši kļuva skaidrs, ka
man nav iespēju izkonkurēt
kādu no šiem trim spēlētējiem. Nevienam nebija.

ties. Pēc gabarītiem es nebiju
liels, Verpakovska vietu neviens neapstrīdēja, un man
bija jākonkurē ar Vītu Rimku
un Andreju Prohorenkovu.
Un vi