Latvijas Futbols Novembris/Decembris 2015 | Page 18
Mareks Zuntners
par liepāju
Žurnāla “Latvijas Futbols“ redakcija pēc Virslīgas sezonas beigām uzrunāja kolorīto liepājnieku FK “Liepāja“ galvenā trenera asistentu Mareku Zuntneru, lai viņš uzraksta savas domas un emocijas pēc triumfa čempionātā. Jāmin, ka Mareks atteicās no raksta autoram
paredzētā honorāra, līdz ar to, tas tiks ziedots labdarībai.
I
esāku rakstīt šo rakstu,
būdams mājās. Iedvesma
atrada mani, klausoties
mūziku, bet tikpat ātri arī
pameta. Es pie sevis pasmaidīju, uzreiz saprazdams, kas
man trūkst. Turpinot rakstu starp treneru kabinetu,
tuneli un Daugavas stadionu,
sapratu, ka esmu tur, kur
varu atdot lapām domas.
Esmu tur, kur jūtos kā mājās. Kur katra siena un zāle
uz bučiem liek saprast, kas
šajā dzīvē ir tik dziļi tuvs.
FK “Liepāja”, Liepāja, pilsēta,
ģimene un simtiem dažādu
emociju tagad dzīvo manī.
Tik grūti to izteikt vārdos. Tik
viegli un neiespējami!
No dienas, kad sākām šeit
pirmos soļus futbolā, līdz
dienai, kad nebija formas. No
brīža, kad Dobrecovs cīnījās, lai septiņiem cilvēkiem
ieslēdz uz treniņu gaismu,
līdz brīdim, kad pacēlām
čempionu kausu. Noteikti kādam, lasot šo rakstu,
liksies, ka tā nevar būt, ka
pārspīlēju, un šī ir tikai mazā
Latvija, bet, liekot roku uz
sirds un zvērot pie Dieva,
decembris 2015 | www.lff.lv
es godīgi, nebaidoties varu
pateikt vienu ‒ šeit ir mūsu
dzīve!
Viss sākās ar Māri, un visu
arī nobeigšu šajā domu
plūsmā ar Māri, bet tas drusku pēc tam. Kā teica Ainars
Virga, īsts Liepājnieks nēsā
saplēstus džinsus un garus
“Metalurgs
bankrotēja, avīzē
iznāca mūsu
komandas melnbalta
bilde, ar virsrakstu TAS IR VISS.“
matus. Es nevaru viņam
nepiekrist. Cilvēki nesapratīs
vai nesaprot mūs, grib ielikt
rāmjos vai pareizajā virzienā, meklē atbildes tur, kur
tās nav. Mūs ir jājūt, starp
mums ir jādzīvo, pat varbūt
jāpiedzimst.
Divi gadi aiz muguras, divas
smagas sezonas, bet tas taču
ir tikai sākums. Es vienreiz
teicu Olafam Saulrietam
(FK “Liepāja“ mārketinga
menedžeris - red.piez.), ka
laiku, ko esam izgājuši visi
kopā, var pareizināt ar divi.
Tie nav tikai vārdi, tā es to
jūtu. Viss sākās... Tāds būs
nosaukums mūsu filmai,
kura iznāks nākamgad, viss
sākās 2014. gada ziemā. Metalurgs bankrotēja, avīzē
iznāca mūsu komandas
melnbalta bilde, ar virsrakstu TAS IR VISS. Es kā vēl tagad
atceros to sajūtu, kad Daugavas stadionā skrūvēja nost
plakātus, krāsoja uzrakstus...
Bija tāda sajūta, ka esam
nomiruši, ka ut kas liels ir
aizvēries, bet nākamā soļa
nekad nebūs. Es atceros ‒ šī
bilde tik ļoti aizskāra dvēseli, ka sociālajos tīklos pie šīs
nolādētās melnbaltās bildes
pats rakstīju, ka nekas neapstājas, mēs turpinām strādāt!
Šo bildi vēl joprojām var tur
atrast, un tagad, to atceroties
vai skatoties, ir tik liela gandarījuma sajūta.
Es nekad publiski neesmu
stāstījis par šīm sajūtām vai
decembris 2015 | www.lff.lv