Latvijas Futbols Novembris/Decembris 2015 | Page 18

Mareks Zuntners par liepāju Žurnāla “Latvijas Futbols“ redakcija pēc Virslīgas sezonas beigām uzrunāja kolorīto liepājnieku FK “Liepāja“ galvenā trenera asistentu Mareku Zuntneru, lai viņš uzraksta savas domas un emocijas pēc triumfa čempionātā. Jāmin, ka Mareks atteicās no raksta autoram paredzētā honorāra, līdz ar to, tas tiks ziedots labdarībai. I esāku rakstīt šo rakstu, būdams mājās. Iedvesma atrada mani, klausoties mūziku, bet tikpat ātri arī pameta. Es pie sevis pasmaidīju, uzreiz saprazdams, kas man trūkst. Turpinot rakstu starp treneru kabinetu, tuneli un Daugavas stadionu, sapratu, ka esmu tur, kur varu atdot lapām domas. Esmu tur, kur jūtos kā mājās. Kur katra siena un zāle uz bučiem liek saprast, kas šajā dzīvē ir tik dziļi tuvs. FK “Liepāja”, Liepāja, pilsēta, ģimene un simtiem dažādu emociju tagad dzīvo manī. Tik grūti to izteikt vārdos. Tik viegli un neiespējami! No dienas, kad sākām šeit pirmos soļus futbolā, līdz dienai, kad nebija formas. No brīža, kad Dobrecovs cīnījās, lai septiņiem cilvēkiem ieslēdz uz treniņu gaismu, līdz brīdim, kad pacēlām čempionu kausu. Noteikti kādam, lasot šo rakstu, liksies, ka tā nevar būt, ka pārspīlēju, un šī ir tikai mazā Latvija, bet, liekot roku uz sirds un zvērot pie Dieva, decembris 2015 | www.lff.lv es godīgi, nebaidoties varu pateikt vienu ‒ šeit ir mūsu dzīve! Viss sākās ar Māri, un visu arī nobeigšu šajā domu plūsmā ar Māri, bet tas drusku pēc tam. Kā teica Ainars Virga, īsts Liepājnieks nēsā saplēstus džinsus un garus “Metalurgs bankrotēja, avīzē iznāca mūsu komandas melnbalta bilde, ar virsrakstu TAS IR VISS.“ matus. Es nevaru viņam nepiekrist. Cilvēki nesapratīs vai nesaprot mūs, grib ielikt rāmjos vai pareizajā virzienā, meklē atbildes tur, kur tās nav. Mūs ir jājūt, starp mums ir jādzīvo, pat varbūt jāpiedzimst. Divi gadi aiz muguras, divas smagas sezonas, bet tas taču ir tikai sākums. Es vienreiz teicu Olafam Saulrietam (FK “Liepāja“ mārketinga menedžeris - red.piez.), ka laiku, ko esam izgājuši visi kopā, var pareizināt ar divi. Tie nav tikai vārdi, tā es to jūtu. Viss sākās... Tāds būs nosaukums mūsu filmai, kura iznāks nākamgad, viss sākās 2014. gada ziemā. Metalurgs bankrotēja, avīzē iznāca mūsu komandas melnbalta bilde, ar virsrakstu TAS IR VISS. Es kā vēl tagad atceros to sajūtu, kad Daugavas stadionā skrūvēja nost plakātus, krāsoja uzrakstus... Bija tāda sajūta, ka esam nomiruši, ka ut kas liels ir aizvēries, bet nākamā soļa nekad nebūs. Es atceros ‒ šī bilde tik ļoti aizskāra dvēseli, ka sociālajos tīklos pie šīs nolādētās melnbaltās bildes pats rakstīju, ka nekas neapstājas, mēs turpinām strādāt! Šo bildi vēl joprojām var tur atrast, un tagad, to atceroties vai skatoties, ir tik liela gandarījuma sajūta. Es nekad publiski neesmu stāstījis par šīm sajūtām vai decembris 2015 | www.lff.lv