„Toreiz tā bija ļoti populāra avīze, kas
rakstīja par futbolu un citiem sporta
veidiem. Kopš tās dienas mums bija
personiski ļoti labs kontakts,” norāda
Mežeckis.
Atzinības pamatā – smags darbs un
entuziasms
„Viņš tik tiešām bija futbola fanāts,
profesionālis, viņš bija „staigājoša
enciklopēdija”. Patika iedziļināties
daudzos jautājumos, statistikā un
tabulās. No rīta līdz vakaram laikam to
arī darīja kā skatījās futbolu, analizēja
un aprakstīja to,” saka Mežeckis.
Kreipāns norāda, ka pagājušā gad-
simta deviņdesmitajos gados rakstīt
par Latvijas čempionātu nebija grūti.
„Visi strādājām uz emocijām un en-
tuziasmu, jo, redz, mums tagad bija
pašiem savs čempionāts, nevis kādam
pakārtots, un mūsu komandas spēlēs
Eiropas kausos… Varbūt nebija daudz
kas tik komfortabls kā tagad, bet tā en-
tuziasma bija krietni vairāk. Es domāju
arī futbolistus un trenerus,” atklāts ir
Kreipāns.
Valēriju daļa sabiedrības atcerēsies
arī kā futbola komentētāju. Mežeckis
atzīst, ka pēc 1998. gada Pasaules kausa
komentēšanas viņš sabiedrībā iegu-
va vēl lielāku popularitāti, kas bija
arī viens no priekšnoteikumiem viņa
ievēlēšanai Saeimā 2002. gadā. „Viņš
ļoti interesanti komentēja futbolu.
Dažiem labiem profesionāļiem tas likās
pat savādi. Jo viņš komentēja visiem –
sākot ar mājsaimniecēm un beidzot ar
inženieriem. Viņš bija interesants un
daudz varēja pastāstīt. Varbūt pat par
daudz izplūda dažādās tēmās, bet ļoti
inteliģents un izglītots cilvēks. Valoda
un balss bija labi nostādīta.”
„Kad paralēli komentējām spēles
Zaķusalā, gan starp spēlēm, gan
pārtraukumos
diskutējām
par
atsevišķām spēles epizodēm un
tiesnešiem,” saka Kreipāns. Viņš
norāda, ka šādā veidā komentētāji
varēja apmainīties ar viedokļiem un
šaubām, tādā veidā iegūstot kādu
vērtīgu atziņu nākamajā tiešraidē. „Tas
nenozīmē, ka mums viedokļi sakri-
ta visās lietās. Mums bija pietieka-
mi daudz strīdu un diskusiju daudzu
konkrētu spēlētāju un treneru sakarā.
Mūsu viedokļi nesakrita. Bija nianses,
kur abu viedoklis sakrita, bet bija arī