Atceros, ka bija ieradušies žurnālisti no Dānijas
un tieši prasīja par to
algu. Un prasīja, vai tie
55 dolāri ir dienā, uz ko
Jānis, iepletis acis, atbildēja, ka nedēļā (smejas).
- Gints: Toreiz jau bija tā,
ka arī ar krekliem nevarēja mainīties. Šķiet,
mums bija divi komplekti vai trīs. Mēs jau tāpat
tur ar kaut ko mainījāmies, bet pirms tam
bija jāprasa, vai drīkst.
Pašā sākumā gan, kad,
šķiet, mums bija Umbro
formas, tad nevarējām
vispār. Pretinieki nāca
klāt un piedāvāja, bet
mēs rādījām (atbilstoši māj rokas), ka nevar
(smejas).
- Kā vispār bija ar ekipējumu? Par to kāds rūpējās vai tas bija jādara
pašiem?
- Gints: Nē, nē, izlasē
tādā ziņā viss bija kārtībā. Mums bija atbildīgais
Leonards Andžāns, un
tad, kad tu atbrauci uz
nometni, tev visu piešķīra. Lai arī laiki bija grūti,
tajā ziņā viss bija kārtībā.
viņš atnāca ar zaļu žaketi.
- Gints: Toreiz gan arī
vienkārši bija iespēja tajos izbraucienos nopirkt
kaut ko citu, un tad nu
viņš to izmantoja. Izteikti tas nebija, bet dažādība
viņam patika.
- Ir dzirdēti nostāsti,
ka Starkovs par nevīžīgu saģērbšanos pat ir
izdzinis futbolistus no
treniņa. Cik izdevās atrast, Jānis ir minējis, ka
viņam ir jābūt sakoptam, tādā veidā rādot
priekšzīmi spēlētājiem.
Turklāt Starkovs arī bija
viņa asistents.
“Man arī krievu čaļi ir
stāstījuši, ka viņš bija
teicis, ka mēs kļūsim
neatkarīgi un spēlēsim kā
Latvijas izlase. Tā viņš bija
teicis, un tā arī notika.”
valsts. Disciplīnai viņš
pievērsa ļoti lielu uzmanību ne tikai laukumā,
bet arī ārpus laukuma.
- Cik aktīvs viņš bija
spēļu laikā?
- Gints: Nu, kad vajadzēja, tad jau bļāva. Bieži
vien jau tajā laukumā
tāpat neko nedzirdēja.
Kad bija kāda emocionāli
sakāpināta spēle, tad jau
mēdza. Ir jau tādi, kas
par sīkumiem tur uzreiz
klaigāja, tā viņš nedarīja.
- Varbūt visu sakrāto
izlika pārtraukumā?
- Gints: Kāds skarbāks
vārds varēja būt, bet ne
tā, lai aizietu līdz kādiem apvainojumiem
vai tamlīdzīgi. Nekad
neesmu par to ne dzirdējis, ne arī piedzīvojis,
bet kādu skarbāku vārdu,
protams, pateica, ja bija
tāda nepieciešamība.
- Ko viņam pašam nozīmēja šis amats – Latvi- Gints: Jā, tas gan. Viņš
jas futbola izlases galveir viens no tiem trenenais treneris?
riem, kurš treniņtērpā
- Gints: Viņam, protams,
uz spēlēm nekad negāja. tas bija ļoti svarīgi. Un,
Treniņi tā, protams, ir
cik nu es arī to atceros,
cita lieta.
tajā brīdī, kad tika mek- Skaidrīte: Viņam arī no lēts tas izlases treneris,
- Dažādos avotos minēts
rītiem vienmēr bija sva- neviens jau īsti to negrifakts, ka Jānim patirīgi uzvilkt tīru kreklu un bēja darīt. Tagad ir citāka ģērbties salīdzinoši
uzlikt kaklasaiti, kuras
di, jo visi jau zina, kas
spilgti. Cik ļoti tas atviņš arī mainīja dažādās tas ir. Toreiz ne pierebilst patiesībai?
krāsās.
dzes, nekā nebija, un visi
- Gints: Tie bija deviņdes- Gints: Arī jauniešos,
jau saprata, kāds ir tas
mitie, visi staigāja aveņkad mēs braucām pa
līmenis un pret kādu būs
krāsas žaketēs (smejas).
Padomju Savienību, viņš jāspēlē. Man arī krievu
- Skaidrīte: Nē, viņam
centās ieaudzināt discip- čaļi ir stāstījuši, ka viņš
bija arī dzeltena un zaļa
līnu. Viņš vienmēr teica: bija teicis, ka mēs kļūžakete. Viņam patika inatcerieties, mēs esam no sim neatkarīgi un spēlēteresanti saģērbties. Arī,
Latvijas, no kulturālas
sim kā Latvijas izlase. Tā
kad es ar viņu iepazinos,
marts 2016 | www.lff.lv
viņš bija teicis, un tā
arī notika.
Gints Gilis tur rokās Jāņa Giļa goda balvu par darbu Latvijas izlasē.
- Viena tajā brīdī neticamā lieta bija šie te
neizšķirti pret Dāniju
un Spāniju, otra tāda
lieta, ko viņš diemžēl
nepiedzīvoja, bija iekļūšana Eiropas čempionāta finālturnīrā. Vai par
to kaut kas tika runāts,
pieminēts kā nākotnes
mērķis?
- Gints: Sanāca, ka viņš
nostrādāja tos pirmos
trīs ciklus, un to viņš arī
pats teica, ka gribētu nostrādāt vēl vismaz vienu
ciklu. Viņš teica un juta,
ka tad kaut ko jau varētu
sasniegt. Jo komandas
kodols bija palicis tas
“(..) tie pirmie seši gadi
tomēr bija ļoti grūti un
arī ļoti svarīgi. Daudzi jau
no tiem, kas to paveica
[EURO 2004], pie viņa
debitēja.”
pats, bija jau iegūta kaut
kāda pieredze un meistarība. Tāpēc viņš arī
uzskatīja, ka nākamajā
ciklā par kaut ko varētu
cīnīties. To es ļoti labi
atceros.
- Kāda, tavuprāt, būtu
viņa reakcija, ja viņš to
būtu piedzīvojis, taču ne
kā izlases treneris?
- Gints: Tas ir jebkura
trenera sapnis. Varbūt
kaut kas iekšēji būtu, bet
tas būtu tikai normāli un
aprīlis 2016 | www.lff.lv