kurš bija izgājis viens pret
vienu ar mani. Tas noti-
ka brīdī, kad zaudējām
ar 0 pret 4, bet pēc mana
noraidījuma ielaidām vēl
vienus vārtus.
- Par Skonto pamat-
vārtsargu, izstumjot no
sastāva pieredzējušo Rai-
mondu Laizānu, kļuvāt
ļoti agrā vecumā – jums
bija 21 gads. Reti kuram
jaunajam vārtsargam iz-
dodas izdarīt ko līdzīgu.
- Sākumā spēlēju Skonto/
Metāls komandā, bet mani
regulāri aicināja uz pirmās
komandas treniņiem. Ar
mani kopā sāka Imants
Bleidelis, Igors Stepanovs
un Igors Slesarčuks. Uz
lielo komandu vispirms
uzaicināja Bleideli un
Stepanovu, savukārt mani
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv
gadu vēlāk, un tajā – 2005.
gada sezonā – es nospēlē-
ju tikai divus mačus.
Savukārt jau nākamajā
gadā mēs ar Laizānu spēles
laiku dalījām uz pusēm.
Savukārt Eirokausus Alek-
sandrs Starkovs uzticēja
man. Izdevās uzspēlēt arī
pret Barcelona.
- Kājas toreiz netrīcēja?
- Bija uztraukums, teiksim
tā.
- Vai laikā, kad ienācāt
Skonto un izlasē,
pieredzējušākie spēlētā-
ji pret jums izturējās
draudzīgi, vai dabūjāt
izjust arī ģedovščinu?
Droši vien jau, ka kāds
man kādreiz ir kaut ko
skarbāku pateicis, taču
nekas tāds īpašs atmiņā
nav palicis. Lai gan prin-
cipā jauni spēlētāji ir jā-
tur tonusā un nedrīkst
ļaut viņiem atslābināties.
Iespējams, kāds tāpēc
arī ir kļuvis par labu un
pat izcilu spēlētāju, ka
karjeras sākumā kāds
pieredzējušais viņu turē-
ja tonusā. Savukārt tagad
laiki ir mainījušies – kaut
ko pateiksi jaunajam un
viņš tev vēl pretī kaut ko
atcirtīs. Tāpēc neviens arī
nekur nespēlē. Tas pats
Valērijs Ivanovs, kurš pret
“Neesmu augstprātīgs,
ja man pienāks jaunais
spēlētājs un pajautās
padomu, es vienmēr
palīdzēšu.“
jaunajiem spēlētājiem
savulaik varēja būt ļoti
skarbs, mātes vārdiem
nelamājās vienkārši tāpēc,
ka viņam tā gribējās. Bija
kāds iemesls, bija kāda
kļūda, un viņš nevis vien-
kārši kliedza, bet paaug-
stinātā tonī arī izskaidroja,
kas izdarīts nepareizi un
kā bija jārīkojas. Esmu
pārliecināts, ka daudziem
tas nosēdās zemapziņā un
vairāk tādas kļūdas viņi
nepieļāva.
- Kā jūs pats, tagad jau
esot veterāns, izturaties
pret jaunatni?
- Man nekad nav bijušas
problēmas, kontaktējoties
ar jaunajiem spēlētājiem.
Man pašam tūlīt būs
četrdesmit, bet daudziem
komandas biedriem vēl
nav pat divdesmit pieci, un
viss ir kārtībā.
- Pēc vecuma komandas
biedri, piemēram, Jānis
Ikaunieks un Valērijs Ša-
bala varētu būt jūsu dēli.
Esat deviņpadsmit gadus
vecāks. Vai par to nekad
neesat aizdomājies?
- Esam komandā par to
pāris reizes pasmējušies.
Bet gadās, ko darīt?! (Sme-
jas.) Bet ir saprotams, ka
izlasē manas paaudzes
spēlētāju vairs nav. Pat
Viktors Morozs, kuru iz-
sauca uz rudens spēlēm,
jau ir nākamās paaudzes
spēlētājs. Taču vienlai-
kus es varu parunāt ar
visiem puišiem, jā, pro-
tams, ar kādu vairāk, ar
kādu mazāk, taču tas ir
normāli. Ir futbolisti, tas
“No manas mājas ar
vilcienu līdz Londonas
centram bija 15
minūtes. Fantastika!”
pats Ikaunieks, kurus
esmu saticis tikai izlasē,
savukārt Vladislavu Ga-
bovu, Ritvaru Ruginu un
Zjuzinu pazīstu vairāk, un
loģiski, ka ar viņiem arī
kontaktējos vairāk. Taču
neesmu augstprātīgs, ja
man pienāks jaunais spē-
lētājs un pajautās padomu,
es vienmēr palīdzēšu. Tam
pašam Ikauniekam esmu
devis padomu treniņā.
- Atgriezīsimies pie jūsu
karjeras sākuma. Pēc
sezonas, kurā sargājāt
vārtus pret Barcelona, uz
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv