godu izcilajam latviešu sportistam spēles
beigās Hagenavas pilsētas sporta stadionā
tika atskaņotas Latvijas un Francijas him-
nas. Diemžēl šī paša gada novembrī kā-
das pretējās komandas spēlētāja pārlieku
spēcīgas pretspēles rezultātā 36 gadu ve-
cajam futbolistam tika salauztas abas
potītes. Šī bija futbolista nopietnākā trau-
ma 20 gadu ilgās karjeras laikā. Laika gaitā
Vanags pievērsās tikai trenera darbam,
kas viņam ļoti labi izdevās un sagādāja
patiesu prieku. Tika trenētas gan futbola,
gan basketbola komandas. Viņa trenētajā
Strasbūras basketbola komandā tai laikā
trenējās arī dēls Indulis, kurš vēlāk pats
kļuva par ļoti labu sieviešu basketbola
komandu treneri, kā arī aktīvi darbojās
Francijas futbola federācijā.
ka liels progress šobrīd ir visā sportā, līdz
ar to salīdzināt ir ļoti grūti, bet individuā-
li neatkarīgās Latvijas sportisti toreiz bija
tehniski spēcīgāki. „Vanadziņš” centās arī
bieži apciemot savus latviešu sporta drau-
gus, kuri likteņa spiesti bija devušies uz
Austrāliju, ASV vai kādu citu valsti. Uz ASV
bija pārcēlies arī Valdemārs Baumanis,
ar kuru Aleksandrs kontaktējās un viņu
apciemoja salīdzinoši bieži. Pēc Vanaga
nāves labas attiecības ar Baumani uz-
tur ēja arī dēls Indulis. Aleksandrs Vanags
nomira Strasbūrā 1986. gada 24. decembrī.
Visu savu dzīvi, esot prom no dzimtenes,
viņš centās uzsvērt, ka visiem latviešiem
ir jālepojas ar piederību latviešu tautai.
#JČ
Dzīvojot Francijā, „Vanadziņš” neaizmir-
sa par savu dzimteni un sporta draugiem,
kuri bija izklīduši pa visu pasauli. Viņš
centās apciemot savus vecākus, kuri bija
palikuši Latvijā, lai gan norādīja, ka pēc
vecāku nāves tēvzemē viņam vairs ne-
esot bijis interesanti atgriezties. Reiz, kad
Vanags ar dēlu Induli 1967. gadā ciemojās
Rīgā, viņš tika uzaicināts uz radio inter-
viju, kurā žurnālists jautāja, kad latviešu
futbolisti spēlēja labāk – starpkaru periodā
vai šobrīd. Vanags uz neveiklo jautājumu
atrada ļoti diplomātisku atbildi, norādot,
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv