Ja vērtējam komandas fizisko kondīciju
kopumā, tad gaidāmajās dienās pirms
turnīra Moldovā mums ir jāpaskrien,
jāpiestrādā pie fiziskās kondīcijas. Mums
nesanāk 90 minūtes nospēlēt vienādā
tempā. Pietrūkst spēka. Mums ir labi
uzbrucēji, bet – tiklīdz viņas jūt, ka pie-
trūkst spēka – viņas izslēdzas no spēles.
Tā ir ļoti daudzām mūsu komandas
meitenēm. Sākas kļūdas, sākas panika uz
laukuma. Bail pieņemt bumbu, vēlēšanās
ātrāk atbrīvoties no tās. Sākas tāds kā
‘ping-pongs’ uz laukuma...
- Kādas, tavuprāt, ir izlases galvenā
trenera pašreizējās iespējas paredzēt
komandas fizisko nogurumu spēles
laikā? Ko var darīt, lai saglabātu augstu
spēles līmeni visu 90 minūšu garumā?
- Mums ir tādas meitenes, par kurām
treneris zina – viņa spēlē labi, taču viņa
gatava spēlēt tikai 45 minūtes. Līdz ar
to treneris skatās pēc komandas kopējā
spēles plāna, vai šo spēlētāju laukumā
laist sākumsastāvā vai pretēji – uz pre-
tinieku noguruma fona laukumā laist
spēlētāju, kas ir spēcīga, ātra, tādējādi
pastiprinot komandas kopējo spēli.
Teikšu godīgi – kādreiz mums bija 11
spēlētājas, kas iziet uz laukuma, un pārē-
jās, kas sēž maiņu, nav gatavas pilnībā
aizvietot pamatsastāva futbolistes. Tad
šobrīd jau situācija ir tāda, ka uz maiņu
laukumā var doties futboliste, kas pasti-
prinās spēli vai vismaz spēs līdzvērtī-
gi aizstāt nomainīto futbolisti. Šodien
Latvijas izlases spēli var pastiprināt
spēles gaitā arī ar maiņām, tāpēc nereti
treneri saka, ka dažkārt divu vai vairāku
līdzvērtīgu spēlētāju situācijā vienkārši
jāuzmin ar sastāvu un maiņām.
Bet ir arī tādas dienas, ka jebkuram la-
bam futbolistam neizdodas spēle. Tāpēc
brīžiem trenerim jāuzmin ar sastāvu! Ir
arī bijis tā, ka maiņas sieviešu futbolā
tiek izdarītas pirmā puslaika gaitā, jo tre-
neris saprot, ka šodien nav viņas diena...
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv
Futboliste ir laba, bet konkrētajā mirklī
viņa ir jānomaina. Citādi spēle var neaiz-
iet.”
- Kas, tavuprāt, futbolistei šādā situācijā
ir jāpasaka trenerim pirms spēles, kad
viņa nav gatava uz visām 90 minūtēm?
Vai futboliste psiholoģiski var atzīt, ka
nav gatava spēlei atdoties pilnībā?
- Šeit jāsaprot viens moments... Īstenībā
būs tā, ka meitene nekad nepateiks trene-
rim, ka viņa nav gatava par 100 procen-
tiem. Es, piemēram, nevarētu trenerim
“Mums beidzot visiem jāparā-
da, ka mēs varam spēlēt cienī-
gi un Eiropā uzvarēt ne tikai
mūsu kaimiņus.”
pateikt: ziniet, trener, es šodien nospēlēšu
tikai 30 minūtes. Tas man pašai liekas
nepareizi. Tas sagrautu manu pašapziņu,
jo es uzskatu un domāju, ka es varu,
pareizi? Treneris jau tikai no malas redz,
vai man sanāk vai ne... Jā, situācijās, kad
meitene jau jūt to, ka kājas rauj krampjos
vai kaut kas sāp, tikai tad viņas prasīs
maiņu... TIKAI TAD! Viņas vilks līdz pēdē-
jam, nevis godīgi pateiks trenerim par
maiņas nepieciešamību. Tās ir sievietes,
un tā tas ir!
- Tad rodas jautājums: vai futboliste var
psiholoģiski pieņemt situāciju, ka tre-
neris aicina viņu no laukuma uz no-
maiņu attiecīgajās spēles epizodēs?
- Šādas situācijas bieži vien rada konflikt-
situācijas nākotnē. Tas rada apvainoša-
nos. Meitenes tik daudz apvainojas par
dažādām lietām... Bet vai jūs zināt, par
ko meitenes visvairāk apvainojas? (Sme-
jas.) Mums treneris parasti spēles die-
nas rītā nosauc sastāvu. Protams, šādos
brīžos neiztiek arī bez uztraukuma pirms
spēlēm. Nosauc sastāvu, un parasti visi
jau zina par to, kurās pozīcijās kas spēlē...
Taču ir spēles, kur treneris ir izanalizē-
jis pretiniekus un redz, pa kuru malu
pretinieču rindās varbūt ir ātrākas un
spēcīgākas pretspēlētājas. Bija viena tāda
spēle, kad treneris apzināti samainīja
izlases aizsardzības malējās spēlētājas
pozicionāli vietām. Bet, manuprāt, katrai
spēlētājai ir jāsaprot, ka mēs esam dažā-
das – kāda ir ātrāka, kādai labāks sitiens
vai labāka tehnika. Un meitenes par tā-
diem sīkumiem jau sāk apvainoties!
Te ir jautājums par profesionalitāti. Tas
nav profesionāli tā darīt! Es uzskatu, ka
jebkurā klubā ārzemēs par šādu apvai-
nošan