Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 | Page 28

Moldovā man vajadzēs vēl 50 procentus klāt. Nē! Izejot uz laukuma izlases rindās, katrai spēlētājai jāatdod sevi pilnībā par 100 procentiem! Pēc tam varēs domāt, kā būs tālāk. Ja spēlētāja domās par to, kas būs tālāk un tālāk, mums visiem kopā nekas neizdosies! nu? Iespējams, tīri psiholoģiski mēs to- brīd nevarējām spēlēt savu spēli. Grūti pateikt, kas toreiz notika uz laukuma. Vienkārši mēs apstājāmies un to es jutu. Mēs it kā cenšamies, uzbrūkam, bet nav nobeiguma fāzes... Tas bija jebkurā spēlē. Ir uzbrukumi, bet nav nobeiguma. Tas, manuprāt, šobrīd ir liels mīnuss mūsu komandai. Bet pie tā mums vēl ir laiks piestrādāt! Protams, mums ir ļoti maz laika līdz spēlēm Moldovā, bet noteikti šo momentu mēs vēl varam un mums tas jāuzlabo!” - Ko jums kā komandai pēc turnīra beigām teica Latvijas izlases galve- nais treneris Didzis Matīss? Kādi bija viņa galvenie secinājumi un norādīju- mi pirms sezonas atbildīgākā turnīra Moldovā? - Treneris Didzis Matīss mums patei- ca, ka galvenais ir tas, lai meitenēm, uznākot uz laukuma, vienmēr būtu emo- cijas! Tās diemžēl mums pietrūka Kipras turnīra noslēdzošajā spēlē pret Maltu. Tas bija redzams jau no rīta, kad visi APRĪLIS 2015 | www.lff.lv sagājām kopā istabā... Diemžēl ne visām meitenēm bija redzama dzirkstelīte acīs. Komanda ir komanda. Ja vienai nebūs šīs dzirkstelītes, tas vairs nebūs tas. Ja mēs gribam kaut ko panākt, tad mums ir jābūt emocijām! Mums ir jāgrib uz- varēt! Nevis iziet uz laukuma vienkārši ar domu nospēlēt spēli – tā mums nekas neizdosies! Es ļoti ceru, ka visas meitenes vēlreiz aizdomāsies par to, ko viņas grib sasniegt šajā turnīrā! Es uzskatu, ka, izejot uz laukuma, tev jādomā tikai un vienīgi par konkrēto spēli, nevis uz priekšu, kādas spēles būs... Tas nozīmē, piemēram, ka pret Maltu spēlēšu uz 50 procentiem, bet pēc tam “Manuprāt, ir grūti trenēt sievietes un ne katram trenerim tas ir pa spēkam.” Uz Moldovu mums visiem kopā jāpaņem gribēšana uzvarēt. Mums vajag izturību, spēku. Mūs visu laiku motivē, bet mums visu laiku kaut kas trūkst. Pat nezinu šobrīd, kas tieši... Pietrūka tomēr tas, ka neuzvarējām Maltu. Ļoti nepieciešams bija pabeigt Kipras turnīru ar pozitīvām emocijām. Protams, pozitīvi, ka uzvarē- jām divas spēles un šajās spēlēs neie- laidām vārtus. Pozitīvi arī tas, ka mēs bijām vienīgā komanda, kas Grieķijai iesita vārtus! Tas varbūt arī liecina par to, ka arī pret tik spēcīgu komandu mēs varam cīnīties, izmantot viņu kļūdas un gūt vārtus. Kā komanda šobrīd jūtas fiziska- jā kondīcijā? Vai tik intensīvs spēļu grafiks tik īsā laika posmā meitenēm ir pierasts, ņemot vērā to, ka Moldovā priekšā ir trīs svarīgas spēles arī salīdzi- noši īsā laika posmā? - Mūsu komandā šobrīd ienāk jaunas futbolistes. Klubos meitenes trenējās, taču klubos netiek dota pietiekami liela slodze, lai meitenes vispār turētu tādu kondīciju. Par sevi varu pateikt, ka man bija pēdējā spēlē pret Maltu ļoti grūti... Bija smagas kājas. Ja Tu ‘nokapā’ katru spēli 90 minūtes no sirds un uz simts procentiem, tad nogurums šādā garākā turnīrā ir īpaši jūtams. Es izgāju laukumā uz iesildīšanos un sajutu grūtības. Es pārkāpu pēdējam slieksnim pāri, nocīnī- jos līdz pēdējam, bet spēles nobeigumā jau bija grūti. Likās, ka asaras jau lija pēdējās minūtēs, bet es zināju, ka man tas ir jāizdara! Jānospēlē līdz galam! Ja es necīnīšos līdz galam, tad es nepierādīšu sev un trenerim, ka es kaut ko varu izdarīt! APRĪLIS 2015 | www.lff.lv