Moldovā man vajadzēs vēl 50 procentus
klāt. Nē! Izejot uz laukuma izlases rindās,
katrai spēlētājai jāatdod sevi pilnībā par
100 procentiem! Pēc tam varēs domāt, kā
būs tālāk. Ja spēlētāja domās par to, kas
būs tālāk un tālāk, mums visiem kopā
nekas neizdosies!
nu? Iespējams, tīri psiholoģiski mēs to-
brīd nevarējām spēlēt savu spēli. Grūti
pateikt, kas toreiz notika uz laukuma.
Vienkārši mēs apstājāmies un to es jutu.
Mēs it kā cenšamies, uzbrūkam, bet nav
nobeiguma fāzes... Tas bija jebkurā spēlē.
Ir uzbrukumi, bet nav nobeiguma. Tas,
manuprāt, šobrīd ir liels mīnuss mūsu
komandai. Bet pie tā mums vēl ir laiks
piestrādāt! Protams, mums ir ļoti maz
laika līdz spēlēm Moldovā, bet noteikti šo
momentu mēs vēl varam un mums tas
jāuzlabo!”
- Ko jums kā komandai pēc turnīra
beigām teica Latvijas izlases galve-
nais treneris Didzis Matīss? Kādi bija
viņa galvenie secinājumi un norādīju-
mi pirms sezonas atbildīgākā turnīra
Moldovā?
- Treneris Didzis Matīss mums patei-
ca, ka galvenais ir tas, lai meitenēm,
uznākot uz laukuma, vienmēr būtu emo-
cijas! Tās diemžēl mums pietrūka Kipras
turnīra noslēdzošajā spēlē pret Maltu.
Tas bija redzams jau no rīta, kad visi
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv
sagājām kopā istabā... Diemžēl ne visām
meitenēm bija redzama dzirkstelīte acīs.
Komanda ir komanda. Ja vienai nebūs
šīs dzirkstelītes, tas vairs nebūs tas. Ja
mēs gribam kaut ko panākt, tad mums
ir jābūt emocijām! Mums ir jāgrib uz-
varēt! Nevis iziet uz laukuma vienkārši
ar domu nospēlēt spēli – tā mums nekas
neizdosies! Es ļoti ceru, ka visas meitenes
vēlreiz aizdomāsies par to, ko viņas grib
sasniegt šajā turnīrā!
Es uzskatu, ka, izejot uz laukuma, tev
jādomā tikai un vienīgi par konkrēto
spēli, nevis uz priekšu, kādas spēles būs...
Tas nozīmē, piemēram, ka pret Maltu
spēlēšu uz 50 procentiem, bet pēc tam
“Manuprāt, ir grūti trenēt
sievietes un ne katram
trenerim tas ir
pa spēkam.”
Uz Moldovu mums visiem kopā jāpaņem
gribēšana uzvarēt. Mums vajag izturību,
spēku. Mūs visu laiku motivē, bet mums
visu laiku kaut kas trūkst. Pat nezinu
šobrīd, kas tieši... Pietrūka tomēr tas, ka
neuzvarējām Maltu. Ļoti nepieciešams
bija pabeigt Kipras turnīru ar pozitīvām
emocijām. Protams, pozitīvi, ka uzvarē-
jām divas spēles un šajās spēlēs neie-
laidām vārtus. Pozitīvi arī tas, ka mēs
bijām vienīgā komanda, kas Grieķijai
iesita vārtus! Tas varbūt arī liecina par
to, ka arī pret tik spēcīgu komandu mēs
varam cīnīties, izmantot viņu kļūdas un
gūt vārtus.
Kā komanda šobrīd jūtas fiziska-
jā kondīcijā? Vai tik intensīvs spēļu
grafiks tik īsā laika posmā meitenēm
ir pierasts, ņemot vērā to, ka Moldovā
priekšā ir trīs svarīgas spēles arī salīdzi-
noši īsā laika posmā?
- Mūsu komandā šobrīd ienāk jaunas
futbolistes. Klubos meitenes trenējās,
taču klubos netiek dota pietiekami liela
slodze, lai meitenes vispār turētu tādu
kondīciju. Par sevi varu pateikt, ka man
bija pēdējā spēlē pret Maltu ļoti grūti...
Bija smagas kājas. Ja Tu ‘nokapā’ katru
spēli 90 minūtes no sirds un uz simts
procentiem, tad nogurums šādā garākā
turnīrā ir īpaši jūtams. Es izgāju laukumā
uz iesildīšanos un sajutu grūtības. Es
pārkāpu pēdējam slieksnim pāri, nocīnī-
jos līdz pēdējam, bet spēles nobeigumā
jau bija grūti. Likās, ka asaras jau lija
pēdējās minūtēs, bet es zināju, ka man
tas ir jāizdara! Jānospēlē līdz galam! Ja es
necīnīšos līdz galam, tad es nepierādīšu
sev un trenerim, ka es kaut ko varu
izdarīt!
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv