- Šobrīd mums tas akcents ir uz Premjer-
līgu un Čempionu līgu, kas saistīts ar to,
kādas programmas ir mūsu rīcībā. Tiesa,
es ceru, ka jau tuvākā mēneša laikā līgu
daudzveidība pieaugs. Pirmā tuvākā šķiet
varētu būt Vācijas Bundeslīga. Tas galve-
nais mērķis gan ir tāds, lai ar laiku mēs
varētu nodrošināt iespēju, ka varam redzēt
Rudņeva, Ikaunieka un arī Gorkša spēles,
jo kas zina, cik ilgi viņš vēl spēlēs. Bet fut-
bols mums patīk, pēc jaunā gada pat sanā-
ca, ka šeit noskatījāmies visas Premjerlī-
gas kārtas spēles, no sākuma līdz beigām.
- Kā ir, vai strādājot arī izdodas pasekot
līdzi?
- Es priecājos tajās reizēs, kad futbolu
demonstrējam ar visu skaņu, jo tad var
sekot līdzi klausoties. Kad skaņu iekšā
neslēdzam, arī mēģinu kaut kā tai spēlei
līdzi pasekot. Cenšos vismaz vienu spēli
no katras Premjerlīgas kārtas noskatīties.
Tāpat skatos arī SKY raidījumu „Match of
the day”. Patiesībā gribētos kaut ko tādu
arī Latvijas Virslīgai, jo tas palīdzētu pacelt
to latiņu augstāk. Interesanta un visiem
saprotama analīze, kas atklāj nedaudz
vairāk.
- Kā jau minēji, kamēr citi skatās, tev
jāstrādā. Vai ir sanācis pavērot cilvēkus
spēļu skatīšanās laikā?
- Jā, tieši vakar (intervija notika 25.
februārī) bija ļoti interesanti, kad Arsenal
ielaida pirmos vārtus pret Monaco, vairāki
cilvēki, kas bija ieradušies Arsenal kreklos,
saķēra galvu, un viens puisis pat nokri-
ta uz ceļiem. Tas pats puisis pēc otrā gola
pagrieza ekrānam muguru. Tā pavērot ir
ļoti interesanti. Tiesa, pie mums vēl tādi
futbola fani ir salīdzinoši maz. Agrāk man
ļoti patika ”Bombardierī”, kur bija tāda īsta
futbola atmosfēra, kuru gribētos piedzīvot
arī šeit. Atceros, tur reiz sanāca tāda ļoti
kurioza epizode Manchester United spēlē.
Kāds kungs, kurš sēdēja starp pārējiem
United faniem priekšpusē pie letes, iemi-
ga un pamodās tieši brīdī, kad uz ekrāna
tika demonstrēts vārtu guvuma atkārto-
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv
jums. Viņš iekliedzās un piemetās kājās ar
rokām sist pa letes augšu, kā parasti tur
darīja visi United atbalstītāji. Protams, visi
zālē esošie cilvēki izplūda smieklos.
- Ja paskatos savā draugu lokā, ļoti
daudzi futbolu skatās mājās. Vai, tavu-
prāt, Rīgā un arī vispār Latvijā pietrūkst
vietu, kur skatīties futbolu?
- Protams, ka pietrūkst, taču nedomā-
ju, ka tas saistīts ar skatīšanos mājās.
Domāju, ka mājās skatās tieši tāpēc, ka
nav šo vietu. Otrs tas, ka mums nav tādu
ilgdzīvotāju vietu. Ja paskatāmies uz to
pašu Lielbritāniju, tur šie te sporta bāri
ir jau desmitiem gadu. Mums – cik pašai
Latvijai gadu, kur nu vēl nostabilizējušās
kafejnīcas un bāri. Jācer, ka „Vest” būs ilg-
dzīvotājs, un arī mūsu mazbērni futbolu
nāks skatīties šeit.
- Ir forši paskatīties pašas augstākās
raudzes futbolu TV ekrānā, bet nekas
nevar pārspēt klātienes efektu. Cik biežs
viesis esi izlases spēlēs un Latvijas čem-
pionātā?
- Pēdējos gados esmu bijis uz visām izlases
spēlēm, bet arī Latvijas virslīgu es apme-
klēju ļoti bieži. Tā kā dzīvoju centrā, arī vie-
ns pats eju uz Skonto stadionu, neatkarīgi
no tā, ar ko Skonto spēlē, vai uz Hanzas
vidusskolu, kur spēlē Metta. Atmosfēras
ziņā gan man labāk patīk Skonto stadi-
ons. Tur tomēr ir tā stadiona atmosfēra.
Mettas spēlēs nereti ir vairāk cilvēku, viss
ir tuvāk, taču to futbolu nevar tā izbaudīt,
jo man parasti patīk sēdēt vismaz desmi-
tajā vai vienpadsmitajā rindā, kad vari arī
nedaudz taktiski visam pasekot līdzi. Ir
forši, kad dzirdi, ko spēlētāji bļauj un kā
zāle lido, bet es tomēr izvēlos no desmit uz
augšu. Tāpat, kas virslīgā man patīk, tas ir
Pertija. Kad eju uz Skonto stadionu, vien-
mēr cenšos apsēsties no rezervistu soliņa
nedaudz pa kreisi un augšā. Tur es dzir-
du Pertiju, un tas piedod tādu asumu. Un
vienmēr arī ir labi trāpīt, ja aiz tevis sēž
kādi divi onkulīši, kas ir eksperti. Tas ir
super. Vari skatīties un baudīt futbolu ar
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv