Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 62

- Esmu šī zemes pleķīša patriots, šīs ir manas mā- jas, es te gribu dzīvot un gribu, lai šeit viss būtu labi. Taču zeme un valsts ir divas dažādas lietas. - Jūs esat viens no tiem izlases spēlētājiem, kas nekad nedzied himnu. Kāpēc? - Es nedziedu nekādas dziesmas. Man nav balss, nevēlos bojāt to, ko kāds ir radījis. Katram ir jādara tas, ko viņš māk. Tas, kurš māk dziedāt, lai dzied. Tas, kurš māk spēlēt futbolu, lai spēlē futbolu. Himnas dziedāšana nav patriotis- ma mēraukla, kāds himnu nedzied, bet ar savu rīcību Latvijai ir atnesis daudz vairāk labuma nekā tas, kurš himnu dzied katru dienu. - Vai jūs runājat latviski? - Nerunāju. - Un vai saprotat? - Teiksim tā – šajā ziņā nekad neesmu izjutis pro- blēmas vai diskomfortu. Ja ar mani runā latviski, es parasti visu saprotu un atbildu krieviski. Tā nav nekāda problēma. Ja nevaram saprasties, tad pārejam uz angļu valodu. Pēdējos piecpadsmit gadus nedzīvoju Latvijā, man nav iespējas komunicēt latvis- ki. Kad spēlēju Skonto, ko- mandā bija puiši, kas savā starpā sarunājās latviski, un es šo valodu dzirdēju ikdienā. Tagad es to vairs ikdienā nedzirdu un man APRĪLIS 2015 | www.lff.lv nav iespēju patrenēties. - Jūs mācāties par treneri? - Esmu ieguvis A licenci, augstāka ir tikai PRO li- cence. - Protams, ka kādreiz gribētu. - Vai jūs esat visu lai- ku labākais Latvijas vārtsargs? - Esmu atzīts par Latvijas - Ja strādāsiet Latvijā, simtgades labāko vārtsar- jums vajadzēs valodu, jo gu. Taču, protams, ka ne daudzi jaunie puiši vairs man to vērtēt. Es teiktu nerunā krieviski. tā – esmu viens no labā- - Iemācīsim! (Domā.) Šo- kajiem. Bet nebūtu pa- brīd izlasē latvieši un reizi teikt, ka labākais. krievi ir puse uz pusi. Un Es neesmu redzējis tos visi latvieši saprot krie- vārtsargus, kuri spēlēja viski, nedomāju, ka tā ir pirms manis, kuri spēlēja problēma. Turklāt spēlētājs pirms simts gadiem. jau var runāt latviski, bet - Ir zināms, ka vārtsargs nav jūsu pirmā pozīcija “Neviena cita un, kad sākāt trenēties, Koliņko Latvijā darbojāties kā laukuma spēlētājs. nav, tikai mūsu - Sākumā biju uzbrucējs. ģimene.“ Taču man nepietiek izturī- bas, tā nav mana stiprā es viņam atbildēšu krie- puse, man ir tādas orga- viski. Ja kāds no mums nisma īpatnības, ka ļoti kaut ko nesapratīs, mēs ātri nogurstu. Tāpēc iestā- pārprasīsim. Nav nekāds jos vārtos. kauns pajautāt, ja kaut ko nesaproti. Vienam otru ir - Kāpēc savulaik sākāt jāciena un jāspēj atrast trenēties? kopēja valoda. - Uz skolu atnāca treneris Andrejs Karpovs, piedāvā- - Kādas jums ir ambīcijas ja trenēties, es neko ne- kā trenerim? darīju un pieteicos. Līdz - Pašas augstākās. Es sešu gadu vecumam dzī- gribētu savu turpmāko voju Imantā, bet pēc tam dzīvi saistīt ar trenera pārvācāmies uz skaistu, darbu. Gribētu uzreiz sākt skaistu māju, kas stāvē- strādāt ar pieaugušo ko- ja vietā, kur tagad atro- mandu, visideālākajā das Nacionālā bibliotēka. gadījumā Krievijā. Taču, Nodzīvoju tur līdz 1998. ja neizdosies, mēģināšu to gadam. Mācījos Rīgas darīt Latvijā. 53. vidusskolā, bet pēc tam pārgāju uz Iman- - Latvijas izlasi jūs gribētu tu, uz 70. vidusskolu, lai trenēt? varētu vairāk laika veltīt treniņiem. Abās skolās mācījos kopā ar Imantu Bleideli. Droši vien Iman- tam man ir jāsaka paldies, ka vispār paliku futbolā. Jo es gadu patrenējos, sākās vasara, aizbraucu pie vec- māmiņas un treniņus pametu. Savukārt viņš aizbrauca uz nometni un nopietni trenējās. Rudenī skolā skolotāja prasīja, ko kurš dara, Imants teica, ka trenējas futbolā, un es arī uzreiz pateicu to pašu. Tā es atgriezos treniņos. - Vai uzreiz bijāt labākais? - Nē, es nekad neiekļuvu Latvijas jaunatnes izlasēs pat kā otrais vai trešais vārtsargs. Pirmo reizi mani uz jauniešu izlasi izsauca tikai astoņpadsmit gadu vecumā. - Vai jūsu dēli arī spēlē futbolu? - Jaunākais Alekss nespēlē. Vecākais Ņikita, kuram ir četrpadsmit gadi, spēlē RFS. Mana ģimene dzīvo Latvijā, šeit ir skola un bērnudārzs. Turklāt es Kaļiņingradā esmu reti, ir daudz izbraukumu, treniņnometņu. Ņikitam ir dotības, taču redzēsim, kā būs – viņš spēlē kā malē- jais vai centra aizsargs, taču jaunatnes izlasei nav gatavs. - Jūsu uzvārds ir ukrain- isks, nevis krievisks. Jūsu senči nāk no Ukrainas? - Mans vectētiņš pa tēva līniju ir dzimis Ukrainā un pēc tautības ir ukrainis. Savukārt tētis piedzima Rīgā. Savulaik daudz laika pavadīju ar vectētiņu, viņš dažreiz ar mani runāja ukrainiski, taču valodu WRVW6&GRFHP"FVG&FVPV&HJGFW6֗BvGPfV7VG'RvGRƖFЦRWWgRЦ"GW6&WfH\KV