Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 60

vārtsargs, ir viņa vaina. - Vai rupjākā jūsu karjeras kļūda neti- ka pieļauta izlases ar 0 pret 1 zaudētāja mačā pret Ganu, kad pēdējās sekundēs ielaidāt vien- kārši briesmīgus vārtus? - (Domā.) Protams, ka tā bija liela kļūda. Nebi- ju pirms tam kādu laiku spēlējis, man deva iespēju un es atvedu golu. - Vai oktobra mačā pret Turciju, kad ielaidāt tālo sitienu, tā bija jūsu kļū- da? - Principā – jā. Esmu šos vārtus analizējis – es tajā brīdī nevis stāvēju, bet spēlēju. Ja es stāvētu uz līnijas, es šo bumbu paņemtu. Bet es biju spēlē, es biju izgājis no vārtiem, un bumba lidoja tādā tra- jektorijā, ka es vienkārši neaizsniedzos. No vienas puses – jā, es varēju at- rasties uz vārtu līnijas un atsist šo bumbu. Bet pēc spēles rakstura es tur tajā brīdī vienkārši nevarēju būt. - Kā skatāties uz mūs- dienu izlases paaudzi? Viņiem ir potenciāls? - Tagad Latvijā ir maz ta- lantīgu spēlētāju. Šabala, Ikaunieks un Vladislavs APRĪLIS 2015 | www.lff.lv Gutkovskis ir labi puiši, bet futbolu spēlē vienpadsmit spēlētāji. Divi vai trīs neko nevar izdarīt. - Kas ir izlases vājākais ķēdes posms? - Tas, ka futbolisti ne- spēlē labos klubos. Turklāt mums vēl nesen bija spēlētāji, kas nespēlēja vispār nekur. Protams, tas, ka Gorkšs, Aleksandrs Fer- tovs un Vladimirs Kamešs tagad ir atraduši klubus, ir labi. Cits jautājums – kas tie ir par klubiem un čem- pionātiem. Lai gan Grieķi- jas Superlīgā, protams, ir labs līmenis un labi spēlētāji. - Kura līga ir spēcīgāka – Polijas augstākā līga vai Krievijas 1. līga? - Domāju, ka tās ir spēkos apmēram līdzīgas. Gan finanšu, gan spēles ziņā tas ir plus mīnus tas pats līmenis. Tiesa, Krievijas 1. līgā atsevišķos klubos var nopelnīt arī ļoti labu algu, daudz labāku nekā Rietu- meiropā. - Kurš finanšu ziņā ir jūsu karjeras labākais līgums? - Ar Kazaņas Rubin. - Vai tagad, atskatoties pagātnē, kopumā esat apmierināts ar savu kar- jeru? - Varēju sasniegt vairāk, ja nebūtu noticis tas, kas notika Kazaņā. - Kad jūs toreiz sāka turēt aizdomās, jums bija rup- jas kļūdas? - Neteikšu, ka rupjas. Vien- kārši Berdijevs ir tāds cilvēks, kurš uzskata, ka ikviens gols, kuru ielaiž - Kas toreiz notika? Nebi- jāt gatavs, ka viņš sitīs pa vārtiem? - Nē, biju. Es taču to bum- bu ķēru. Vienkārši sitiens bija vājš, es atslābinājos, nesakoncentrējos un jau biju sācis domāt par to, ko darīšu pēc tam, kad būšu bumbu noķēris. Un tā caur manu padusi ie- lidoja vārtos. Kļūdās visi, taču vārtsargu kļūdas atceras. Ja uzbrucējs nei- esit no trim metriem, to visi uzreiz aizmirst. Bet, ja vārtsargs ielaiž tādus vār- tus, kādus es ielaidu pret Ganu, to atceras arī pēc pieciem gadiem. Protams, ka es kļūdījos, bet ir pagā- juši pieci gadi, ir bijis tik daudz spēļu, bet visi jopro- jām detaļās atceras, kā es ielaidu šos vārtus. - Kā skatāties uz sa- viem gados jaunākajiem konkurentiem, kas ir izlases tuvumā – Pāve- lu Šteinboru, Kasparu Ikstenu un Germanu Maliņu? - Šteinbors ir labs, daudz glābj savu Polijas klubu. Par Ikstenu un Maliņu neko pateikt nevaru, jo esmu redzējis viņus tikai treniņos. Un treniņos visi vārtsargi ir labi. Spēlēt ir kaut kas nedaudz cits, tas nav tikai noķert bum- bu – ir jālasa spēle, jāsaka priekšā komandas bie- driem, jāiesāk uzbrukumi. Ķert bumbas treniņos ir lieliski, bet spēlē viens pa- reizajā laikā pateikts vārds var būt vērtīgāks par no devītnieka izvilktu bumbu. - Jūs vairs neesat jauns, tas pats sakāms par Vaņinu. Kuru redzat kā nākamo izlases pirmo numuru? “Es nedziedu nekādas dziesmas. Man nav balss, nevēlos bojāt to, ko kāds ir radījis. “ - Protams, ka par tādu var kļūt jebkurš no jūsu trīs nosauktajiem. Lai gan domāju, ka šobrīd vis- lielākās izredzes ir Štein- boram, jo viņš gluži vien- kārši no viņiem ir spēlējis visaugstākajā līmenī. Viņu redzu kā reālāko pretendentu uz šo vietu. Tāpat var parādīties kāds jaunais, esmu dzirdējis, ka mums ir sešpadsmit vārtsargu, kuri spēlē dažā- du ārzemju komandu jau- niešu komandās. Noteikti kāds no viņiem izaugs un b s labs. - Kādas jums kā spēlētājam bijušas attiecības ar izlases līdz- jutējiem? - Nekādas. Ja mani atbal- sta, es viņiem aplaudēju, to pašu parasti cenšos izdarīt arī pēc mačiem. Tā- dus spēlētājus kā Mihailu Zemļinski un Verpakovski līdzjutēji vienmēr ir mīlē- juši, taču viņi ir komuni- kabli cilvēki. Man savukārt publiska dzīve nepatīk. - Jūs izlases līdzjutējiem uzbraucāt pēc mača pret Armēniju, kad viņi iz- kliedza pret Vladimiru Putinu vērstus saukļus. - Es neuzbraucu izlases līdzjutējiem. Es izteicu savu viedokli, ka tā nebija tā vieta, kur izrādīt savu politisko piederību. Spēlēja taču Latvija pret Armēni- ju, kāds te vispār sakars ar Putinu? Es to tiešām nevaru saprast, man tas liekas dīvaini. Izsakiet savu politisko nostāju tur, kur jūs sadzirdēs. Ja Skonto stadionā mačā pret Armēniju kliegsiet, ka jums nepatīk Putins, jūs neko nepanāksiet. Putins to izdzirdēja? Krievijas televīzija to izdzirdēja? Tik- pat labi viņi to varēja kliegt savās mājās. Ja Latvija spēlētu pret Krieviju, tad varbūt tam būtu jēga, jo to parādītu Krievijas televīzija un Putins to uzzinātu. Bet mēs spēlējām pret Armēni- ju... - Vai jūs esat Latvijas pa- triots? APRĪLIS 2015 | www.lff.lv