Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 58

godīgi – abi zaudētie vārti bija mani, tie bija ņema- mi. Ja pirmo zaudēto vārtu laikā būtu palicis stāvēt kājās, bumba trāpītu pa mani, bet otrajos vārtos es pārāk tālu izskrēju no vār- tiem. Skriet vajadzēja, bet citādi. Laikam nepietika pieredzes. - Tagad jūs tos golus neie- laistu? - To es nezinu. Taču tie nebija neņemami goli. Tos varēja arī neielaist. Un ar to es domāju gan sevi, gan komandu kopumā. - Iziet no grupas bija izredzes? - Bija grūti. Nīderland- ieši tomēr bija daudz sti- prāki par mums. Mums bija viena iespēja, kad sita Valentīns Lobaņovs, viņiem kādas trīsdesmit. - Kāpēc nākamajā ciklā neizdevās noturēt sa- sniegto līmeni? - No komandas aizgāja daudzi spēlētāji, turklāt at- mosfēra izlasē vairs nebija tā pati kā agrāk. - Kas mainījās? - Mainījās treneru sastāvs, mainījās pieeja komandas sastāva formēšanai. Izla- sei piesaistīja futbolistus, kuru atrašanos komandā es nevarēju saprast. Tomēr nevēlos par to vairs runāt, treneri izdarīja tādu izvēli, un tās bija viņu tiesības. Kad pats būšu treneris, tad varēšu par to parunāt. Kamēr esmu spēlētājs, APRĪLIS 2015 | www.lff.lv treneru darbu neko- mentēšu. - Vai tā ir taisnība, ka jums nebija labu attiecību ar aizsargu Oļegu Blago- nadeždinu un bieži apzi- nāti nepiespēlējāt viņam bumbu? - Ārpus futbola laukuma mums viss bija vislabākajā kārtībā. Savukārt futbola laukumā, kā lai pasaka, attiecības nebija tik labas, jo, kad Oļegs bija ar bum- bu, viņš dažreiz pieņē- ma lēmumus, kuri mani nedaudz nervozēja. (Sme- jas.) Bet kopum HGFV