Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 58

Ja vērtējam komandas fizisko kondīciju kopumā, tad gaidāmajās dienās pirms turnīra Moldovā mums ir jāpaskrien, jāpiestrādā pie fiziskās kondīcijas. Mums nesanāk 90 minūtes nospēlēt vienādā tempā. Pietrūkst spēka. Mums ir labi uzbrucēji, bet – tiklīdz viņas jūt, ka pietrūkst spēka – viņas izslēdzas no spēles. Tā ir ļoti daudzām mūsu komandas meitenēm. Sākas kļūdas, sākas panika uz laukuma. Bail pieņemt bumbu, vēlēšanās ātrāk atbrīvoties no tās. Sākas tāds kā ‘ping-pongs’ uz laukuma... - Kādas, tavuprāt, ir izlases galvenā trenera pašreizējās iespējas paredzēt komandas fizisko nogurumu spēles laikā? Ko var darīt, lai saglabātu augstu spēles līmeni visu 90 minūšu garumā? - Mums ir tādas meitenes, par kurām treneris zina – viņa spēlē labi, taču viņa gatava spēlēt tikai 45 minūtes. Līdz ar to treneris skatās pēc komandas kopējā spēles plāna, vai šo spēlētāju laukumā laist sākumsastāvā vai pretēji – uz pretinieku noguruma fona laukumā laist spēlētāju, kas ir spēcīga, ātra, tādējādi pastiprinot komandas kopējo spēli. Teikšu godīgi – kādreiz mums bija 11 spēlētājas, kas iziet uz laukuma, un pārējās, kas sēž maiņu, nav gatavas pilnībā aizvietot pamatsastāva futbolistes. Tad šobrīd jau situācija ir tāda, ka uz maiņu laukumā var doties futboliste, kas pastiprinās spēli vai vismaz spēs līdzvērtīgi aizstāt nomainīto futbolisti. Šodien Latvijas izlases spēli var pastiprināt spēles gaitā arī ar maiņām, tāpēc nereti treneri saka, ka dažkārt divu vai vairāku līdzvērtīgu spēlētāju situācijā vienkārši jāuzmin ar sastāvu un maiņām. Bet ir arī tādas dienas, ka jebkuram labam futbolistam neizdodas spēle. Tāpēc brīžiem trenerim jāuzmin ar sastāvu! Ir arī bijis tā, ka maiņas sieviešu futbolā tiek izdarītas pirmā puslaika gaitā, jo treneris saprot, ka šodien nav viņas diena... APRĪLIS 2015 | www.lff.lv Futboliste ir laba, bet konkrētajā mirklī viņa ir jānomaina. Citādi spēle var neaiziet.” - Kas, tavuprāt, futbolistei šādā situācijā ir jāpasaka trenerim pirms spēles, kad viņa nav gatava uz visām 90 minūtēm? Vai futboliste psiholoģiski var atzīt, ka nav gatava spēlei atdoties pilnībā? - Šeit jāsaprot viens moments... Īstenībā būs tā, ka meitene nekad nepateiks trenerim, ka viņa nav gatava par 100 procentiem. Es, piemēram, nevarētu trenerim “Mums beidzot visiem jāparāda, ka mēs varam spēlēt cienīgi un Eiropā uzvarēt ne tikai mūsu kaimiņus.” pateikt: ziniet, trener, es šodien nospēlēšu tikai 30 minūtes. Tas man pašai liekas nepareizi. Tas sagrautu manu pašapziņu, jo es uzskatu un domāju, ka es varu, pareizi? Treneris jau tikai no malas redz, vai man sanāk vai ne... Jā, situācijās, kad meitene jau jūt to, ka kājas rauj krampjos vai kaut kas sāp, tikai tad viņas prasīs maiņu... TIKAI TAD! Viņas vilks līdz pēdējam, nevis godīgi pateiks trenerim par maiņas nepieciešamību. Tās ir sievietes, un tā tas ir! - Tad rodas jautājums: vai futboliste var psiholoģiski pieņemt situāciju, ka treneris aicina viņu no laukuma uz nomaiņu attiecīgajās spēles epizodēs? - Šādas situācijas bieži vien rada konfliktsituācijas nākotnē. Tas rada apvainošanos. Meitenes tik daudz apvainojas par dažādām lietām... Bet vai jūs zināt, par ko meitenes visvairāk apvainojas? (Smejas.) Mums treneris parasti spēles dienas rītā nosauc sastāvu. Protams, šādos brīžos neiztiek arī bez uztraukuma pirms spēlēm. Nosauc sastāvu, un parasti visi jau zina par to, kurās pozīcijās kas spēlē... godīgi – abi zaudētie vārti bija mani, tie bija ņema- mi. Ja pirmo zaudēto vārtu laikā būtu palicis stāvēt kājās, bumba trāpītu pa mani, bet otrajos vārtos es pārāk tālu izskrēju no vār- tiem. Skriet vajadzēja, bet citādi. Laikam nepietika pieredzes. - Tagad jūs tos golus neie- laistu? - To es nezinu. Taču tie nebija neņemami goli. Tos varēja arī neielaist. Un ar to es domāju gan sevi, gan komandu kopumā. - Iziet no grupas bija izredzes? - Bija grūti. Nīderland- ieši tomēr bija daudz sti- prāki par mums. Mums bija viena iespēja, kad sita Valentīns Lobaņovs, viņiem kādas trīsdesmit. - Kāpēc nākamajā ciklā neizdevās noturēt sa- sniegto līmeni? - No komandas aizgāja daudzi spēlētāji, turklāt at- mosfēra izlasē vairs nebija tā pati kā agrāk. - Kas mainījās? - Mainījās treneru sastāvs, mainījās pieeja komandas sastāva formēšanai. Izla- sei piesaistīja futbolistus, kuru atrašanos komandā es nevarēju saprast. Tomēr nevēlos par to vairs runāt, treneri izdarīja tādu izvēli, un tās bija viņu tiesības. Kad pats būšu treneris, tad varēšu par to parunāt. Kamēr esmu spēlētājs, APRĪLIS 2015 | www.lff.lv treneru darbu neko- mentēšu. - Vai tā ir taisnība, ka jums nebija labu attiecību ar aizsargu Oļegu Blago- nadeždinu un bieži apzi- nāti nepiespēlējāt viņam bumbu? - Ārpus futbola laukuma mums viss bija vislabākajā kārtībā. Savukārt futbola laukumā, kā lai pasaka, attiecības nebija tik labas, jo, kad Oļegs bija ar bum- bu, viņš dažreiz pieņē- ma lēmumus, kuri mani nedaudz nervozēja. (Sme- jas.) Bet kopum HGFV