Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 50

kurš bija izgājis viens pret vienu ar mani. Tas noti- ka brīdī, kad zaudējām ar 0 pret 4, bet pēc mana noraidījuma ielaidām vēl vienus vārtus. - Par Skonto pamat- vārtsargu, izstumjot no sastāva pieredzējušo Rai- mondu Laizānu, kļuvāt ļoti agrā vecumā – jums bija 21 gads. Reti kuram jaunajam vārtsargam iz- dodas izdarīt ko līdzīgu. - Sākumā spēlēju Skonto/ Metāls komandā, bet mani regulāri aicināja uz pirmās komandas treniņiem. Ar mani kopā sāka Imants Bleidelis, Igors Stepanovs un Igors Slesarčuks. Uz lielo komandu vispirms uzaicināja Bleideli un Stepanovu, savukārt mani APRĪLIS 2015 | www.lff.lv gadu vēlāk, un tajā – 2005. gada sezonā – es nospēlē- ju tikai divus mačus. Savukārt jau nākamajā gadā mēs ar Laizānu spēles laiku dalījām uz pusēm. Savukārt Eirokausus Alek- sandrs Starkovs uzticēja man. Izdevās uzspēlēt arī pret Barcelona. - Kājas toreiz netrīcēja? - Bija uztraukums, teiksim tā. - Vai laikā, kad ienācāt Skonto un izlasē, pieredzējušākie spēlētā- ji pret jums izturējās draudzīgi, vai dabūjāt izjust arī ģedovščinu? Droši vien jau, ka kāds man kādreiz ir kaut ko skarbāku pateicis, taču nekas tāds īpašs atmiņā nav palicis. Lai gan prin- cipā jauni spēlētāji ir jā- tur tonusā un nedrīkst ļaut viņiem atslābināties. Iespējams, kāds tāpēc arī ir kļuvis par labu un pat izcilu spēlētāju, ka karjeras sākumā kāds pieredzējušais viņu turē- ja tonusā. Savukārt tagad laiki ir mainījušies – kaut ko pateiksi jaunajam un viņš tev vēl pretī kaut ko atcirtīs. Tāpēc neviens arī nekur nespēlē. Tas pats Valērijs Ivanovs, kurš pret “Neesmu augstprātīgs, ja man pienāks jaunais spēlētājs un pajautās padomu, es vienmēr palīdzēšu.“ jaunajiem spēlētājiem savulaik varēja būt ļoti skarbs, mātes vārdiem nelamājās vienkārši tāpēc, ka viņam tā gribējās. Bija kāds iemesls, bija kāda kļūda, un viņš nevis vien- kārši kliedza, bet paaug- stinātā tonī arī izskaidroja, kas izdarīts nepareizi un kā bija jārīkojas. Esmu pārliecināts, ka daudziem tas nosēdās zemapziņā un vairāk tādas kļūdas viņi nepieļāva. - Kā jūs pats, tagad jau esot veterāns, izturaties pret jaunatni? - Man nekad nav bijušas problēmas, kontaktējoties ar jaunajiem spēlētājiem. Man pašam tūlīt būs četrdesmit, bet daudziem komandas biedriem vēl nav pat divdesmit pieci, un viss ir kārtībā. - Pēc vecuma komandas biedri, piemēram, Jānis Ikaunieks un Valērijs Ša- bala varētu būt jūsu dēli. Esat deviņpadsmit gadus vecāks. Vai par to nekad neesat aizdomājies? - Esam komandā par to pāris reizes pasmējušies. Bet gadās, ko darīt?! (Sme- jas.) Bet ir saprotams, ka izlasē manas paaudzes spēlētāju vairs nav. Pat Viktors Morozs, kuru iz- sauca uz rudens spēlēm, jau ir nākamās paaudzes spēlētājs. Taču vienlai- kus es varu parunāt ar visiem puišiem, jā, pro- tams, ar kādu vairāk, ar kādu mazāk, taču tas ir normāli. Ir futbolisti, tas “No manas mājas ar vilcienu līdz Londonas centram bija 15 minūtes. Fantastika!” pats Ikaunieks, kurus esmu saticis tikai izlasē, savukārt Vladislavu Ga- bovu, Ritvaru Ruginu un Zjuzinu pazīstu vairāk, un loģiski, ka ar viņiem arī kontaktējos vairāk. Taču neesmu augstprātīgs, ja man pienāks jaunais spē- lētājs un pajautās padomu, es vienmēr palīdzēšu. Tam pašam Ikauniekam esmu devis padomu treniņā. - Atgriezīsimies pie jūsu karjeras sākuma. Pēc sezonas, kurā sargājāt vārtus pret Barcelona, uz APRĪLIS 2015 | www.lff.lv