Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 48

ANNA PROPOŠINA: “Viens par visiem un visi par vienu!” viktors sopirins Latvijas nacionālā sieviešu futbola izlase laika posmā no 4. līdz 9. aprīlim Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā startēs 2017. gada UEFA Eiropas futbola čempionāta kvalifikācijas priekšsacīkšu turnīrā. Četru komandu konkurencē Latvijas izlasei cīņā par vienīgo ceļazīmi kvalifikācijas pamatsacensībām būs jātiekas ar Moldovas, Luksemburgas un Lietuvas izlasēm. Lai tuvāk uzzinātu par Latvijas sieviešu futbola izlases izredzēm sezonas svarīgākajā turnīrā, uz sarunu tika aicināta viena no pieredzes bagātākajām valstsvienības spēlētājām, 2010. gada Latvijas labākā futboliste Anna Propošina. Sarunu fotografēja Māris Greidāns. APRĪLIS 2015 | www.lff.lv nebūtu atgriezies. Mums apakšgrupā ir daudz labu komandu – Čehija, Nīder- lande, Islande, tā pati Tur- cija. Spēļu vēl būs daudz. Man ļoti negribas, lai atli- kušajos mačos mums iet tā, kā gāja pret Nīderlandi, kad cietām zaudējumu ar 0 pret 6. Tas tomēr bija pārāk smags sitiens. - Kas toreiz notika? - Mūsu jaunatne nobijās no atmosfēras tribīnēs un zvaigznēm sev ap- kārt. Domāju, ka tas bija pamatiemesls. - Kur jūs izlasē redzat jaunatni? Par jaunajiem spēlētājiem var nosaukt tikai Jāni Ikaunieku un Valēriju Šabalu. - Vairāk to domāju tādā ziņā, ka gandrīz neviens komandas biedrs nebija spēlējis pret tāda līmeņa pretiniekiem. No vienpad- smit spēlētājiem, kas izgā- ja pamatsastāvā, tikai man un Kasparam Gorkšam ceļi bija krustojušies ar tādas APRĪLIS 2015 | www.lff.lv raudzes vīriem. Vēlāk uz maiņu iznāca arī Alek- sandrs Cauņa un Artjoms Rudņevs. Tas arī viss. Pārē- jie puiši ar tāda līmeņa pretspēli nebija sasta- pušies. Un tas nospēlēja ļaunu joku. Pārdegām. - Cik ilgi vēl domājat spēlēt pats? - Man šo jautājumu uzdod jau gadus piecus. (Domā.) Pagaidām jūtos labi, veselī- ba atļauj un, ja būšu kādai komandai vajadzīgs, lab- prāt turpināšu spēlēt. - Tas nozīmē, ka šī modeļa izlase nav tik vāja, kā varētu liecināt šis rezultāts? - (Smejas.) Mums ir bi- jušas labas spēles – pret Armēniju, pret Turciju. Mēs varam! Jā, varbūt mēs nerādām krāšņu spēli, - Cik ilgi jums vēl ir spēkā līgums ar Kaļiņingradas Baltika? - Līdz šīs sezonas beigām. “Jā, mani noraidīja. Toreiz aizgāju uz ģērb- tuvēm un no pārdzīvoju- miem vairs pat nesekoju līdzi mačam.” taču mēs varam spēlēt futbolu. Domāju, ka vainī- ga ir psiholoģija, mēs kaut kā sasaistījāmies un ne- varējām parādīt visu, uz ko esam spējīgi. - Vai esat ar klubu jau runājis par iespēju to pa- garināt? - Komandā tikko nomainī- jās treneris, un viņam ir savs redzējums. Ir uz- stādīts uzdevums palikt 1. līgā un, kad tas būs iz- pildīts, treneris domās – esmu vai neesmu viņam nepieciešams. Principā esmu gatavs palikt un turpināt. Es spēju izturēt gan visas fiziskās, gan vi- sas psiholoģiskās slodzes. - Šobrīd jums izlasē ir 93 spēles. Vai aizvadīt 100 mačus ir mērķis, vai uz to pārāk neiespringstat? - Ja godīgi, par to pārstā- ju domāt, kad apstājos uz 86 spēlēm un ilgi uz izlasi netiku aicināts. Tāpēc man nav mērķa nospēlēt 100 spēles. Man ir m rķis labi nospēlēt tos mačus, kuri man vēl tiks doti. Ja man būtu jāizvēlas – nospēlēt atlikušos septiņus mačus un visus zaudēt ar 0 pret 6 vai aizvadīt vēl tikai vienu spēli, bet uzvarēt kaut ko lielu – to pašu Nīderlandi vai Čehiju – es, protams, nedomājot izvēlētos otro variantu. - Savu pirmo spēli izlasē atceraties? - Godīgi sakot, nē. - Tas bija Baltijas kausa mačs Viļņā pret Igauniju. Toreiz Latvija uzvarēja ar 2 pret 1. - Esmu mēģinājis šo spēli atcerēties, bet tiešām ne- varu to izdarīt. Visspilgtāk no izlases spēlēm atceros maču pret Grieķiju Atēnās, kuru uzvarējām ar 2 pret 1. Domāju, ka tas vispār ir viens no lielākajiem mačiem manā karjerā. Uzvarējām, es atvairīju 11 metru soda sitienu un vairākas reizes glābu ko- mandu. Šo spēli atcerēšos visu dzīvi. - Jūsu karjerā ir arī kāds cits ieraksts. Kad vēl spēlējāt U 21 izlasē, mačā pret Skotiju Glāzgovā jau mača pirmā puslai- ka vidū, rezultātam esot 1 pret 2, tikāt noraidīts no laukuma. Tomēr ko- manda mazākumā spēja izcīnīt sensacionālu uzva- ru ar 4 pret 2. - Jā, mani noraidīja. Tā bija mana pēdējā spēle U-21 izlasē, pēc tam vecuma dēļ tajā vairs nedrīkstēju spēlēt. Toreiz aizgāju uz ģērbtuvēm un no pārdzīvo- jumiem vairs pat nesekoju līdzi mačam. Izlašu līmenī vairs nekad neesmu no- raidīts, bet sarkanās kartītes man ir bijušas, spēlējot klubos. Vienreiz mani noraidīja Virslīgā, spēlējot Skonto rindās, bet otro reizi laikā, kad pārstāvēju Londonas Crys- tal Palace. Tas bija izbrau- kuma mačs pret Liverpool. Nogāzu Robiju Fouleru, APRĪLIS 2015 | www.lff.lv