Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 48

nebūtu atgriezies. Mums apakšgrupā ir daudz labu komandu – Čehija, Nīder- lande, Islande, tā pati Tur- cija. Spēļu vēl būs daudz. Man ļoti negribas, lai atli- kušajos mačos mums iet tā, kā gāja pret Nīderlandi, kad cietām zaudējumu ar 0 pret 6. Tas tomēr bija pārāk smags sitiens. - Kas toreiz notika? - Mūsu jaunatne nobijās no atmosfēras tribīnēs un zvaigznēm sev ap- kārt. Domāju, ka tas bija pamatiemesls. - Kur jūs izlasē redzat jaunatni? Par jaunajiem spēlētājiem var nosaukt tikai Jāni Ikaunieku un Valēriju Šabalu. - Vairāk to domāju tādā ziņā, ka gandrīz neviens komandas biedrs nebija spēlējis pret tāda līmeņa pretiniekiem. No vienpad- smit spēlētājiem, kas izgā- ja pamatsastāvā, tikai man un Kasparam Gorkšam ceļi bija krustojušies ar tādas APRĪLIS 2015 | www.lff.lv raudzes vīriem. Vēlāk uz maiņu iznāca arī Alek- sandrs Cauņa un Artjoms Rudņevs. Tas arī viss. Pārē- jie puiši ar tāda līmeņa pretspēli nebija sasta- pušies. Un tas nospēlēja ļaunu joku. Pārdegām. - Cik ilgi vēl domājat spēlēt pats? - Man šo jautājumu uzdod jau gadus piecus. (Domā.) Pagaidām jūtos labi, veselī- ba atļauj un, ja būšu kādai komandai vajadzīgs, lab- prāt turpināšu spēlēt. - Tas nozīmē, ka šī modeļa izlase nav tik vāja, kā varētu liecināt šis rezultāts? - (Smejas.) Mums ir bi- jušas labas spēles – pret Armēniju, pret Turciju. Mēs varam! Jā, varbūt mēs nerādām krāšņu spēli, - Cik ilgi jums vēl ir spēkā līgums ar Kaļiņingradas Baltika? - Līdz šīs sezonas beigām. “Jā, mani noraidīja. Toreiz aizgāju uz ģērb- tuvēm un no pārdzīvoju- miem vairs pat nesekoju līdzi mačam.” taču mēs varam spēlēt futbolu. Domāju, ka vainī- ga ir psiholoģija, mēs kaut kā sasaistījāmies un ne- varējām parādīt visu, uz ko esam spējīgi. - Vai esat ar klubu jau runājis par iespēju to pa- garināt? - Komandā tikko nomainī- jās treneris, un viņam ir savs redzējums. Ir uz- stādīts uzdevums palikt 1. līgā un, kad tas būs iz- pildīts, treneris domās – esmu vai neesmu viņam nepieciešams. Principā esmu gatavs palikt un turpināt. Es spēju izturēt gan visas fiziskās, gan vi- sas psiholoģiskās slodzes. - Šobrīd jums izlasē ir 93 spēles. Vai aizvadīt 100 mačus ir mērķis, vai uz to pārāk neiespringstat? - Ja godīgi, par to pārstā- ju domāt, kad apstājos uz 86 spēlēm un ilgi uz izlasi netiku aicināts. Tāpēc man nav mērķa nospēlēt 100 spēles. Man ir m rķis labi nospēlēt tos mačus, kuri man vēl tiks doti. Ja man būtu jāizvēlas – nospēlēt atlikušos septiņus mačus un visus zaudēt ar 0 pret 6 vai aizvadīt vēl tikai vienu spēli, bet uzvarēt kaut ko lielu – to pašu Nīderlandi vai Čehiju – es, protams, nedomājot izvēlētos otro variantu. - Savu pirmo spēli izlasē atceraties? - Godīgi sakot, nē. - Tas bija Baltijas kausa mačs Viļņā pret Igauniju. Toreiz Latvija uzvarēja ar 2 pret 1. - Esmu mēģinājis šo spēli atcerēties, bet tiešām ne- varu to izdarīt. Visspilgtāk no izlases spēlēm atceros maču pret Grieķiju Atēnās, kuru uzvarējām ar 2 pret 1. Domāju, ka tas vispār ir viens no lielākajiem mačiem manā karjerā. Uzvarējām, es atvairīju 11 metru soda sitienu un vairākas reizes glābu ko- mandu. Šo spēli atcerēšos visu dzīvi. - Jūsu karjerā ir arī kāds cits ieraksts. Kad vēl spēlējāt U 21 izlasē, mačā pret Skotiju Glāzgovā jau mača pirmā puslai- ka vidū, rezultātam esot 1 pret 2, tikāt noraidīts no laukuma. Tomēr ko- manda mazākumā spēja izcīnīt sensacionālu uzva- ru ar 4 pret 2. - Jā, mani noraidīja. Tā bija mana pēdējā spēle U-21 izlasē, pēc tam vecuma dēļ tajā vairs nedrīkstēju spēlēt. Toreiz aizgāju uz ģērbtuvēm un no pārdzīvo- jumiem vairs pat nesekoju līdzi mačam. Izlašu līmenī vairs nekad neesmu no- raidīts, bet sarkanās kartītes man ir bijušas, spēlējot klubos. Vienreiz mani noraidīja Virslīgā, spēlējot Skonto rindās, bet otro reizi laikā, kad pārstāvēju Londonas Crys- tal Palace. Tas bija izbrau- kuma mačs pret Liverpool. Nogāzu Robiju Fouleru, APRĪLIS 2015 | www.lff.lv