Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 40

Aleksandrs Vanags (pirmajā rindā, ceturtais no kreisās, tur trofeju) pēc Francijas kausa izcīnīšanas ar Strasbūras “Racing club“ 1951. gadā. nokļūt uz Berlīnes Olimpiskajām spēlēm. Kā pats Baumanis stāstīja, olimpiska- jā aizņemtībā viņš par šo solījumu esot aizmirsis, līdz viņu sasniedza telegram- ma no „Vanadziņa”, kurā bijis rakstīts: „Uzvarējām ar 3:1, gai du braukšanas biļe- ti.” Tā pēc pāris dienām jaunais futbolists jau atradās olimpisko spēļu burzmā. Kā rakstīja Baumanis, tad redzētais esot at- stājis milzīgu iespaidu uz jauno sportis- tu, liekot saprast, ka viņš vēlas visu dzīvi veltīt sportam un fiziskajai audzināšanai. Iespējams, tas bija arī viens no pamudinā- jumiem, kāpēc Vanags iestājās Fiziskās audzināšanas institūtā, kuru absolvēja 1939. gadā, iegūstot trenera kvalifikāciju, kas viņam ļoti palīdzēja turpmākajos dzī- ves gados. Vanags bija viens no Rīgas ASK pamatvērtībām, un, lai arī komanda valsts čempionātā spēlēja salīdzinoši veiksmīgi, čempionu titulu kopā ar komandu Alek- APRĪLIS 2015 | www.lff.lv sandram izdevās izcīnīt tikai 1942. un 1943. gadā, kā arī 1941. gadā, kad viņš spēlēja ko- mandā „Bekona eksports”, ar 11 precīziem sitieniem, kļūstot arī par čempionāta re- zultatīvāko spēlētāju. Kara apstākļu dēļ meistarsacīkšu norise tika grozīta un pielāgota tā brīža apstākļiem, piemēram, 1943. gadā notika tikai viens spēļu riņķis, un ASK čempionu titulu ieguva, nospēlējot tikai 6 spēles. Arī šajā īsajā sezonā Vanags bija veiksmīgākais uzbrucējs - ar 7 gūtiem vārtiem. A.Vanags 1946. gadā pārcēlās uz Franciju, kur sāka spēlēt Strasbūras futbola klubā “Racing Club” Latvijas izlasē viņa pirmā spēle notika 1937. gadā, kad diemžēl komanda piekāpās Vācijai ar rezultātu 1:3. Lai arī pastāvošās politiskās situācijas dēļ Vanagam izlasē izdevās nospēlēt tikai 13 spēles, ikkatrā no spēlēm viņš pierādīja, ka ir viens no izlases spēcīgākajiem balstiem. Šis laika posms izlasei bija salīdzinoši veiksmīgs (1938. gadā valstsvienība nezaudēja ne- vienā spēlē), un avīze „Sporta Pasaule” starptautiski veiksmīgās spēles komentē- ja, uzsverot to, ka Latvijas izlases spēlētāji pēc tam, kad bija iepazinušies ar „izrekla- mētajiem” ārvalstu spēlētājiem, uz lauku- ma ieguva papildu pašapziņu, nezaudē- jot ticību sev un iespējamajai uzvarai. „Vanadziņš” izlasē bija viens no visuzti- camākajiem vārtu guvējiem, un vislabākā saspēle izlasē viņam izdevās ar Ēriku Rai- steru. Viņš spēlēja Rīgas Futbola klubā, ko- mandā, ar kuru Rīgas ASK vienmēr bija ļoti sīvas spēles valsts čempionātā, tomēr tas netraucēja izlases rindās viņiem abiem izcili saspēlēties. Diemžēl Ēriks Raisters 1941. gadā pazuda bez vēsts pēc tam, kad bija devies uz fronti. Aleksandrs Vanags piedalījās arī pēdējā Latvijas valstsvienī- bas spēlē, kura notika 1940. gada 18. jūli- jā Tallinā. Šo spēli Latvijas izlase zaudēja ar rezultātu 1:2, bet tā ikviena klātesošā atmiņā iespiedās ar latviešu un igauņu kopības sajūtu, dziedot abu valstu himnas, lai arī padomju karaspēks tai brīdī jau bija ieņēmis gan Latvijas, gan Igaunijas teri- torijas. Aleksandrs Vanags piedalījās arī 1942. gada 3. augustā nedaudz savdabīgi pieteiktajā spēlē Rīgā, JKS laukumā. Toreiz Latvijas sporta vadītājs R. Plūme bija ie- plānojis sarīkot futbola spēli starp Latvijas un Igaunijas komandām, bet vācieši, kuri tobrīd bija okupējuši Latviju, kategoris- ki iebilda pret šādas spēles norisi. Vadība izdomāja noformēt, ka spēle notiks starp Rīgas un Tallinas komandām, un pret to vāciešiem iebildumu nebija. Rīdzinieki šai spēlē uzvarēja ar 4:0. Laika posmā, kad Vācija bija okupējusi Baltijas valstis, šādi noformētas spēles nebija retums. Aleksandrs Vanags (pa kreisi) APRĪLIS 2015 | www.lff.lv