Latvijas Futbols Marts/aprīlis 2015 - Page 30

Ja vērtējam komandas fizisko kondīciju kopumā, tad gaidāmajās dienās pirms turnīra Moldovā mums ir jāpaskrien, jāpiestrādā pie fiziskās kondīcijas. Mums nesanāk 90 minūtes nospēlēt vienādā tempā. Pietrūkst spēka. Mums ir labi uzbrucēji, bet – tiklīdz viņas jūt, ka pie- trūkst spēka – viņas izslēdzas no spēles. Tā ir ļoti daudzām mūsu komandas meitenēm. Sākas kļūdas, sākas panika uz laukuma. Bail pieņemt bumbu, vēlēšanās ātrāk atbrīvoties no tās. Sākas tāds kā ‘ping-pongs’ uz laukuma... - Kādas, tavuprāt, ir izlases galvenā trenera pašreizējās iespējas paredzēt komandas fizisko nogurumu spēles laikā? Ko var darīt, lai saglabātu augstu spēles līmeni visu 90 minūšu garumā? - Mums ir tādas meitenes, par kurām treneris zina – viņa spēlē labi, taču viņa gatava spēlēt tikai 45 minūtes. Līdz ar to treneris skatās pēc komandas kopējā spēles plāna, vai šo spēlētāju laukumā laist sākumsastāvā vai pretēji – uz pre- tinieku noguruma fona laukumā laist spēlētāju, kas ir spēcīga, ātra, tādējādi pastiprinot komandas kopējo spēli. Teikšu godīgi – kādreiz mums bija 11 spēlētājas, kas iziet uz laukuma, un pārē- jās, kas sēž maiņu, nav gatavas pilnībā aizvietot pamatsastāva futbolistes. Tad šobrīd jau situācija ir tāda, ka uz maiņu laukumā var doties futboliste, kas pasti- prinās spēli vai vismaz spēs līdzvērtī- gi aizstāt nomainīto futbolisti. Šodien Latvijas izlases spēli var pastiprināt spēles gaitā arī ar maiņām, tāpēc nereti treneri saka, ka dažkārt divu vai vairāku līdzvērtīgu spēlētāju situācijā vienkārši jāuzmin ar sastāvu un maiņām. Bet ir arī tādas dienas, ka jebkuram la- bam futbolistam neizdodas spēle. Tāpēc brīžiem trenerim jāuzmin ar sastāvu! Ir arī bijis tā, ka maiņas sieviešu futbolā tiek izdarītas pirmā puslaika gaitā, jo tre- neris saprot, ka šodien nav viņas diena... APRĪLIS 2015 | www.lff.lv Futboliste ir laba, bet konkrētajā mirklī viņa ir jānomaina. Citādi spēle var neaiz- iet.” - Kas, tavuprāt, futbolistei šādā situācijā ir jāpasaka trenerim pirms spēles, kad viņa nav gatava uz visām 90 minūtēm? Vai futboliste psiholoģiski var atzīt, ka nav gatava spēlei atdoties pilnībā? - Šeit jāsaprot viens moments... Īstenībā būs tā, ka meitene nekad nepateiks trene- rim, ka viņa nav gatava par 100 procen- tiem. Es, piemēram, nevarētu trenerim “Mums beidzot visiem jāparā- da, ka mēs varam spēlēt cienī- gi un Eiropā uzvarēt ne tikai mūsu kaimiņus.” pateikt: ziniet, trener, es šodien nospēlēšu tikai 30 minūtes. Tas man pašai liekas nepareizi. Tas sagrautu manu pašapziņu, jo es uzskatu un domāju, ka es varu, pareizi? Treneris jau tikai no malas redz, vai man sanāk vai ne... Jā, situācijās, kad meitene jau jūt to, ka kājas rauj krampjos vai kaut kas sāp, tikai tad viņas prasīs maiņu... TIKAI TAD! Viņas vilks līdz pēdē- jam, nevis godīgi pateiks trenerim par maiņas nepieciešamību. Tās ir sievietes, un tā tas ir! - Tad rodas jautājums: vai futboliste var psiholoģiski pieņemt situāciju, ka tre- neris aicina viņu no laukuma uz no- maiņu attiecīgajās spēles epizodēs? - Šādas situācijas bieži vien rada konflikt- situācijas nākotnē. Tas rada apvainoša- nos. Meitenes tik daudz apvainojas par dažādām lietām... Bet vai jūs zināt, par ko meitenes visvairāk apvainojas? (Sme- jas.) Mums treneris parasti spēles die- nas rītā nosauc sastāvu. Protams, šādos brīžos neiztiek arī bez uztraukuma pirms spēlēm. Nosauc sastāvu, un parasti visi jau zina par to, kurās pozīcijās kas spēlē... Taču ir spēles, kur treneris ir izanalizē- jis pretiniekus un redz, pa kuru malu pretinieču rindās varbūt ir ātrākas un spēcīgākas pretspēlētājas. Bija viena tāda spēle, kad treneris apzināti samainīja izlases aizsardzības malējās spēlētājas pozicionāli vietām. Bet, manuprāt, katrai spēlētājai ir jāsaprot, ka mēs esam dažā- das – kāda ir ātrāka, kādai labāks sitiens vai labāka tehnika. Un meitenes par tā- diem sīkumiem jau sāk apvainoties! Te ir jautājums par profesionalitāti. Tas nav profesionāli tā darīt! Es uzskatu, ka jebkurā klubā ārzemēs par šādu apvai- nošan