53
vīru sastāvā, 1937. gadā. Tur
žurnālisti prasīja Ērikam
Pētersonam, centra uzbrucējam, labākajam spēlētājam:
“Kāpēc jūs tik lēni spēlējāt
ar austriešiem?” Ēriks Pētersons uz to atbildēja: “Jūs
ziniet, mēs pēdējās 10 dienās spēlējām septīto spēli.”
Tu vari iedomāties? Un vēl
ceļā tika pavadīts laiks, un
tā ēdināšana. Bija vilcienā
tāds zils čemodāns augšējā
plauktā, kurā bija sviest-
maizes ar šķiņķi, ko ceļā ēst.
Toreiz starptautiskā futbola
federācija pasaules kausa
atlases spēļu dalībniekiem
deva naudu ēšanai – 2 dolāri dienā. Toreiz Austrija
tika apvienota ar Vāciju un
pirms kausa izcīņas, ja mūsējie būtu aktīvi iestājušies,
jo mēs rindā bijām nākamie pēc Austrijas, bet nekā
– nepiedalījāmies pasaules
kausa izcīņā.
- Mums ir cerības, bet pagaidām varam lepoties ar
dalību Eiropas čempionāta
finālturnīrā.
- Šeit nu bija tā reize, kad
visa Latvija bija iekustināta. Ko man tas nozīmē? Es
visu mūžu esmu strādājis
savā hobijā, tā ir tāda lieliska sagadīšanās, jo es ļoti
agri sāku tiesāt, agri sāku
PSRS čempionātus tiesāt,
ieskaitot augstāko līgu. Ļoti
agri sāku strādāt futbola
jūnijs 2016 | www.lff.lv