galdā . Esmu priecīgs , ka neesmu pielaidis tam uguni , jo mana sieva jau sen saka , kad es izmetīšu tos konvertus , ko esmu sarakstījis . Būs tāda grāmata ar 220 lapām . Jau ir gatava . Rakstām kopā ar Pēteri Karlsonu . Pēteris savulaik ļoti daudz rakstījis par futbolu . Uz vāka būs futbola bumba , grāmatas nosaukums būs : “ Futbols rīmēs un “ Sports ” atmiņu zīmēs ”. Puse grāmatas ir manos sacerējumos , ar nepublicētiem materiāliem un ar tādiem , ko nedrīkst publicēt , un vēl būs nepatikšanas . Par Latvijas futbola periodu no 1993 . līdz 2004 . gadam . Tas ir rīmēs , kādi 48 pantiņi . Es taisu futbola daļu , bet Pēteris Karlsons taisa par laikrakstu “ Sports ”, kurā pats nostrādāju 9 gadus .
maijs 2016 | www . lff . lv
“ Tas toreiz bija tik skaisti , tik saviļņojoši un tik labi , un tik negaidīti , apmierinājums un laimes sajūta , ka ne ar ko citu nevar salīdzināt .”
- Noteikti rakstāt futbola materiālus arī preses izdevumiem ? - Es , izlasot rakstu par Jāni Gili ( iepriekšējā “ Latvijas Futbols ” numurā tika publicēta intervija ar Giļa tuviniekiem – aut . piez .), arī uzrakstīju savu atmiņu stāstu , ko publicēja “ Sporta Avīzē ”, bet es uzrakstīju par Gili , pārstrādājot materiālu , ko uzrakstīju , kad viņam palika 50 , viņš nomira 56 gadu vecumā un tagad 17 gadus par viņu nebija neviena vārda . Es ar lielu interesi izlasīju to rakstu , es ļoti labi pazīstu viņa ģimeni . Uztaisīju intervijas ar A . Starkovu , V . Astafjevu , M . Zemļinski un A . Jeļisejevu , lai uzzinātu viņu domas par Jāni Gili kā par treneri . Man ļoti patika atbildes , bija ļoti interesantas , es pat necerēju . Kad , piemēram , Starkovs teica , ka Gilis bijis viņa skolotājs , ka viņš bija Maskavā beidzis Maskavas augstāko treneru skolu un domāja , ka ir jau pasaules līmeņa treneris , bet , kad atbrauca uz Latviju , Gilis paņēma Starkovu pie sevis par palīgu . Un tad viņš esot ieraudzījis , kā diena pret nakti esot tas , ko viņš mācījās treneru skolā , un tas , kas ir tad , kad tu sāc vadīt komandu . Arī tajā grāmatā mēs iespiedīsim par Gili , lai paliek . Būs arī nodaļa par Giļa pīpēšanu . Astafjevs un Zemļinskis nesenajās intervijās man atzinās , ka viņiem nepatika , ka Gilis pīpē . Ārsti vienmēr bija viņiem teikuši , ja trenēsieties un pīpēsiet , tad asinsvadi saies dēlī . Viņi visi bija tā sabaidīti , bet viņi taču nedrīkstēja viņam to teikt , jo viņš bija tik nervozs un noslēgts , un to visu viņš slēpa ar to pīpēšanu . Bija arī tāds gadījums pasaules kausa izcīņā ASV 1994 . gadā . Toreiz temperatūra bija + 35 grādi , mums teica , ja iesiet bez cepures , tad palikšot mīkstas galvas . Toreiz uz spēli bijām ar Jāni Gili . Gilis sēdēja tribīnēs un teica : “ Vells , ka neviens te nepīpē ”. Pēc brīža mums netālu aiz muguras divi japāņi sāka smēķēt , un pēc mirkļa šiem viens amerikānis sauc : “ Kas jūs neredzat , ka šeit nepīpē ?” Japāņi sāka viņam piedāvāt , vai šis pats negrib uzpīpēt . Te pēkšņi civilais amerikānis izvilka no kabatas mazu rāciju un pēc brīža pie japāņiem pienāca divi lillā beretēs un lika izvēlēties – nodzēst cigaretes un palikt vai doties prom . Pēc tam abi japāņi sēdēja mierīgi un skatījās spēli , un tā bija pirmā reize ASV , kad redzēju , ka brīvā dabā nedrīkst pīpēt .
- Latvijai bija izredzes spēlēt pasaules kausa izcīņā ? Latvijai atlika uzvarēt Austriju , lai tiktu uz pasaules kausa izcīņu . Mūsējie zaudēja Austrijai ar 1:2 , desmit