31
- A.K.: Jā, mums nav tikai divu veidu – mājas un
izbraukuma (abi smejas). Mēs arī viesos braucam
ar tām pašām.
- K.K.: Un ja mēs savā laukumā lamājamies, nu
vismaz noteikumu ietvaros, tad mūs par to nesoda.
- A.K.: Mēs reti kad zaudējam (abi gardi smejas).
Un arī neizšķirts baigi reti gadās. Tāpat futbolisti
reti dabū ziedus.
- K.K.: Bet tas būtu skaisti. Piemēram, labākajam
spēlētājam pasniedz ziedus vai, piemēram, fani
atnes ziedus un tā. Un viņi paklanās pa vienam
pie tribīnēm un viņiem aplaudē.
- K.K.: Teātrī treneri biežāk apprec spēlētājus (abi
smejas).
- Bija tāda lieta, ka savulaik abi sastādījāt
Nacionālā teātra futbola izlasi, vai šobrīd
tajā kaut ko mainītu?
(Abi smejas)
- A.K.: Kaut ko varētu nomainīt, jo kādās divās
trīs pozīcijās mums trūka spēlētāju un vajadzēja
pievilkt. Beigās jau ņēmām tīri pēc parametriem.
- K.K.: No šiem Jope tagad ir Operā, viņam transfērs uz Operu (abi smejas).
- A.K.: Raimonds Celms un Kristaps Ķeselis
noteikti varētu nākt klāt, tā kā kaut ko varētu
pamainīt. Mums tur tagad pienākuši visādi jaunie,
no tiem noteikti varētu atrast vēl.
- Uz virslīgu Arturs tik bieži tev nenāk līdzi,
kā ar izlasi?
- K.K.: Tur gan mēs parasti ejam kopā!
- A.K.: Tur tomēr nāk klāt tā patriotisma lieta,
vismaz es varu kaut kādā ziņā asociēties ar to
komandu, kas šobrīd ir laukumā un ka visi tie ir
latviešu čaļi un, protams, tā valsts lieta stāv tam
visam blakus. Klubos jau tas ir reti, jo tur jau tie
spēlētāji ir savākti no visām pusēm. Forši arī, ka
tur ir tās pilnās tribīnes.
- K.K.: Un tas momentāni dod to fīlingu.
- A.K.: Protams, un es domāju, ka arī futbolistiem
tas uzreiz dod tādu papildu iedvesmu.
- Zinot, cik aktīvs spēļu apmeklētājs ir Kristians, šķiet, ka iecienītākā vieta stadionā
jums varētu būt fanu sektora tuvumā, tā ir?
- K.K.: Vispār jau kā kuru reizi, bet visbiežāk jau
laikam sanāk kaut kur H sektora tuvumā, aiz vārtiem, kur var palēkāt, paņemties.
- Kāda jums palika iepriekšējā izlases cikla
pēcgarša?
- K.K.: Es domāju, ka mēs bijām aptuveni tur, kur
mums bija jābūt, pēc loģiskā spēku samēra – tas ir,
nepaveicot brīnumu. Paveiksim brīnumu, būsim
augstāk.
- A.K.: Nav jau arī ko tur pārdzīvot, jo vienā brīdī,
ja viss sastāsies, mēs varam arī izšaut.
- Ar šādām cerībām daudzi raugās nākamā
cikla virzienā, jūs arī?
- K.K.: Līdzvērtīga tā grupa mums, būs interesanti.
- A.K.: Par šo vienmēr esmu domājis, jo gan jau,
ka lielākā daļa šādu valstu līdzjutēju tā domā.
Piemēram, mēs domājam, ka nu šitie ir jāsit, bet
pretim mums ir tādi paši, kuri arī domā, ka kuru
tad vēl, ja ne Latviju mēs tur samalsim vai vismaz
vinnēsim.
- K.K.: Un visticamāk jau, ka bieži tā mums arī
sanāk atņemt punktus tiem lielajiem, kuri domā,
ka nu ar šitajiem jau viss skaidrs.
- A.K.: Man šķiet, tas jau sen ir jāaizmirst – kaut
kādas lielvalstis un tā tālāk, vienkārši katru spēli
iet un bliež, cik vien var. Mēs jau arī nedalām:
mazā izrāde, lielā izrāde, katru vakaru tu ej un
bliez to, cik tu vari. Neizdarīji kaut ko, nu citreiz
jau mums arī ir tā, ka jūti, ka neizdarīji šodien
to vai šito. Bet nu tu jau dari maksimumu, cik tu
vari, un nešķiro skatītāju daudzumu vai izrādes
nosaukumu.
- Šī ir ļoti laba lieta, ko futbolistiem aizņemties no aktieriem, varbūt nobeigumā ir vēl
kaut kas, ko varētu ieteikt?
- K.K.: Spēlētājiem ir jātaisa sev brendu. Šobrīd
vienīgais no Latvijā spēlējošajiem ar tādu ir Gauračs, jo viņu zina ne tikai futbolisti.
- A.K.: Jā, tas ļoti pietrūkst, jo nu šis laikmets jau
vispār ir ar tik daudz iespējām, twitteriem, feisbukiem, kur tev ir bezmaksas reklāmas laukums
un līdz šim ir tāda sajūta, ka tas netiek izmantots.
Liepāja ir ļoti jūtama sociālajā vidē, Metta ir jūtama. Bet ir jāmeklē veidi, kā sevi parādīt, jau teicu
– tā virslīgas filma ir izcila. Man arī draudzene
noskatījās un prasīja, kas šitas ir un kas šitas un
šitas, un, ā, šito es zinu. Un tas ir Verpakovskis,
kurš savā karjerā ir ļoti daudz izdarījis, lai viņu
zinātu. Pārējiem jādara, jāreklamējas.
- K.K.: Jā, jo kas tad radīs to asociāciju, ja ne paši.
Aiziet uz kādu televīzijas spēli, uz kādu šovu,
iespēju tagad ir daudz. #EĒ
NOVĒRTĒ ŠO RAKSTU
jūnijs 2016 | www.lff.lv