-,
Darbarukis
IVARS ĀBOLIŅŠ
L
ai gan Vladimirs Beškarevs vienmēr turējies ēnā
un nekad nav izcēlies ar skaļiem paziņojumiem
vai ārišķīgu rīcību, viņš ir un paliek Latvijas
futbola leģenda. Tieši viņš ir izaudzinājis tādus vīrus
kā Aleksandrs Cauņa un Kaspars Ikstens un caur viņa
rokām izgājis neskaitāms daudzums labāko Latvijas
futbolistu. Un ir skaidrs – bez Beškareva Latvijas
futbols būtu pavisam, pavisam savādāks.
Fotogrāfijas: Nora Krevņeva, LFF arhīvs
- Kur Latvijas futbola
vēsturē jūs redzat savu
vietu? Kādu redzat savu
ieguldījumu tajā?
- Ja runājam atklāti, tad
par treneri kļuvu nejaušības pēc. Institūtu pabeidzu agrā jaunībā, kad vēl
spēlēju Daugavā. Un, kad
biju beidzis spēlētāja karjeru, apstākļi sakrita tā, ka
sāku strādāt par treneri.
Veidojās „Pārdaugava”,
kuru toreiz vadīja Vladimirs Ļeskovs, un nelaiķis
Jānis Gilis man piedāvāja
pastrādāt kopā ar viņu,
tas bija 1990. gada sākums. Un pēc brīža Gilis
mani uzaicināja kļūt arī
par Latvijas futbola izlases
galvenā trenera palīgu.
Tas bija laiks, kad Latvijas
futbolā notika liels grūdiens. Nospēlējām 0 pret
0 ar Spāniju un Eiropas
čempioni Dāniju. Lai gan
pēc spēles viņi, protams,
bija pārāki.
- Pret to pašu Dāniju Rīgā
Jurijs Popkovs neizmantoja faktiski simtprocentīgu iespēju gūt vārtus
un izraut uzvaru.
- Jā, pret Dāniju Jurijs
Popkovs varēja iesist. Viņš
toreiz netrāpīja tukšos
vārtos, šos brīžus es joprojām lieliski atceros. Diemžēl pēc šī darba es nedaudz
izkritu no lielā futbola
aptveres.
- Kāpēc tā notika?
- Atkal apstākļu sakritība.
Toreiz bija nepieciešams,
lai izlases galvenā trenera
palīgs būtu ar nacionālo
trenera kategoriju. Man
tādas nebija. Tāpēc mans
darbs ar izlasi beidzās.
Turpināju strādāt kopā ar
Borisu Morozovu, organizējām savu komandu – tādu
ASK/Flaminko. Un trenēju
1988. gadā dzimušos bērnus. Vācu kopā desmit
vienpadsmit gadus vecus
puikas. Un viņi sāka rādīt
rezultātu. Vēlāk Morozovs
kļuva par Skonto jauniešu
centra direktoru un mana
komanda rādīja rezultātu.
- Par jums klīst leģendas, ka varat ieiet jebkurā bērnu treniņu grupā
un pateikt – šim ir potenciāls, bet no šī nekas
nebūs. Tas atbilst patiesībai?
- Nezinu, kas jums to ir
teicis. Pazīstu trenerus,
kas deklarē – nostādiet
man puišus un es jums
pateikšu, kurš kļūs par futbolistu. Un šādi daudziem
jūnijs 2015 | www.lff.lv