J
au izsenis Valmieras pilsētas
futbola komandas labklājība
un līdz ar to arī ambīcijas
lielā mērā bijušas atkarīgas no
pilsētas lielākā naudas maisa,
proti, stikla šķiedras rūpnīcas
dāsnuma. Atbalsts te bijis un te
izsīcis dažādos vēstures periodos.
Lielākais atspēriena punkts Valmieras futbolā meklējams 1996.
gadā, kad ar rūpnīcas gādību tika
dibināts Valmieras futbola klubs.
Tā paša gada vēlā rudenī —
3. novembrī — pārpildītu J.
Daliņa stadiona tribīņu priekšā
valmierieši pārspēlēs ar virslīgas
klubu Skonto/Metāls jau cīnījās par tiesībām atjaunot savu
pārstāvniecību augstākajā līgā. Ja
pirmajā spēlē Rīgā tika piedzīvots zaudējums ar 0:1, tad atbildes
spēlē trenera Jevgeņija Katajeva
audzēkņi saldi revanšējās ar 2:0.
Vēl tagad acu priekšā aina, kā
Dzintars Savaļnieks no 25 metriem iebliež izšķirošo „golu”, kas
liek 3000 līdzjutēju lielajam pūlim
sajūsmā gavilēt kā vēl nekad.
Atgriezušies virslīgā, valmierieši visus turpmākos gadus līdz
pat 2003. gada nogalei bija stabila
savos rezultātos, allaž noslēdzot
sezonu turnīra tabulas vidusdaļā.
Tikpat stabili bija šī kluba līdzjutēji, kuri konsekventi piepildīja J.
Daliņa stadiona mājīgās tribīnes.
Apmeklējuma ziņā vidzemnieki
regulāri bija pirmajā trijniekā
starp virslīgas klubiem.
Diemžēl futbola dzīres Valmierā lēnu galu sāka ņemt brīdī, kad
2002. gada sākumā kluba ģenerālsponsora a/s Valmieras stikla
šķiedra vadība izlēma vairāk par
10 000 Ls gadā futbolam turpmāk neatvēlēt. Līdz ar šo lēmumu
komandu pameta vairums tās
līderu, ar ilggadējo komandas
galveno treneri Vladimiru Serbinu
priekšgalā. Aizejot Serbinam,
galvenā trenera amatā iespēja
debitēt radās Gatim Ērglim. Krīzes
aps 1 Z