Latvijas Futbols Maijs/Jūnijs 2015 | Page 26

J au izsenis Valmieras pilsētas futbola komandas labklājība un līdz ar to arī ambīcijas lielā mērā bijušas atkarīgas no pilsētas lielākā naudas maisa, proti, stikla šķiedras rūpnīcas dāsnuma. Atbalsts te bijis un te izsīcis dažādos vēstures periodos. Lielākais atspēriena punkts Valmieras futbolā meklējams 1996. gadā, kad ar rūpnīcas gādību tika dibināts Valmieras futbola klubs. Tā paša gada vēlā rudenī — 3. novembrī — pārpildītu J. Daliņa stadiona tribīņu priekšā valmierieši pārspēlēs ar virslīgas klubu Skonto/Metāls jau cīnījās par tiesībām atjaunot savu pārstāvniecību augstākajā līgā. Ja pirmajā spēlē Rīgā tika piedzīvots zaudējums ar 0:1, tad atbildes spēlē trenera Jevgeņija Katajeva audzēkņi saldi revanšējās ar 2:0. Vēl tagad acu priekšā aina, kā Dzintars Savaļnieks no 25 metriem iebliež izšķirošo „golu”, kas liek 3000 līdzjutēju lielajam pūlim sajūsmā gavilēt kā vēl nekad. Atgriezušies virslīgā, valmierieši visus turpmākos gadus līdz pat 2003. gada nogalei bija stabila savos rezultātos, allaž noslēdzot sezonu turnīra tabulas vidusdaļā. Tikpat stabili bija šī kluba līdzjutēji, kuri konsekventi piepildīja J. Daliņa stadiona mājīgās tribīnes. Apmeklējuma ziņā vidzemnieki regulāri bija pirmajā trijniekā starp virslīgas klubiem. Diemžēl futbola dzīres Valmierā lēnu galu sāka ņemt brīdī, kad 2002. gada sākumā kluba ģenerālsponsora a/s Valmieras stikla šķiedra vadība izlēma vairāk par 10 000 Ls gadā futbolam turpmāk neatvēlēt. Līdz ar šo lēmumu komandu pameta vairums tās līderu, ar ilggadējo komandas galveno treneri Vladimiru Serbinu priekšgalā. Aizejot Serbinam, galvenā trenera amatā iespēja debitēt radās Gatim Ērglim. Krīzes aps 1 Z