- Kāpēc viņam to pašu neizdevās sas-
niegt ar šo paaudzi, ar šo izlasi?
- Viņi ir citi, savādāki. Es, protams,
nebiju tur klāt, bet domāju, ka viņi ir
savādāki cilvēki nekā bijām mēs. Tā ir
cita paaudze. Tagad jaunajiem ir citas
vērtības, daudzi ir slinki un nemaz ne-
grib strādāt.
- Jūs pats savulaik daudz strādājāt?
- Ļoti daudz. Varbūt, kad biju jaunāks,
tad mazāk, bet jau kā profesionālis
strādāju ļoti, ļoti daudz.
- Kura ir Jūsu labākā spēle Latvijas
izlasē?
- Prātā nāk divas – mačs Rīgā pret
Ungārijas izlasi 2003. gadā, kuru
uzvarējām ar 3 pret 1, un spēle pret Bal-
tkrieviju 1996. gadā, kuru uzvarējām
ar 2 pret 0. Toreiz atdevu Jurijam
Ševļakovam izcilu piespēli, izvedot viņu
viens pret viens ar pretinieku vārtsargu.
Foto: AFI
- Tas mačs pret ungāriem tajā ciklā ir
uzskatāms par atslēgas spēli?
- Jā, tā bija atslēgas spēle. Pirms
tam zaudējām Polijai, bet tas neko
nemainīja. Pret ungāriem laukumā
izgājām pārliecināti par sevi, zinājām,
ka uzvarēsim.
- Jūs visu ciklu ticējāt, ka varam tikt
uz finālturnīru?
- Tā ticība nāca pamazām – spēli pēc
spēles. Auga arī pārliecība par savi-
em spēkiem. Atceros, ka pirms cikla
sākuma spēlējām draudzības spēli –
zaudējām Baltkrievijai ar 2 pret 4, bet
2003. gadā tajā pašā augustā mājās
bija 0 pret 3 Uzbekistānas labā. Latvi-
jas izlase vienmēr ir slikti spēlējusi
augustā, mēs laikam nekad šajā
mēnesī neesam neko vinnējuši. Bet pat
tas neiedragāja mūsu pārliecību, tren-
eri vēl teica – nekas, ka zaudējām, tātad
viss būs kārtībā! Tradīcijas ir jāievēro!