Latvijas Futbols Jūnijs 2014 | Page 82

skatos un pie sevis domāju par to, kā šajās situācijās nospēlētu es. Iespējams, ka vēl jāpaiet laikam, ka puiši nav saspēlējušies, nav vēl tik pieredzējuši. - Kā vērtējat vidējo līniju, kura dažreiz saņem kritiku no ierindas līdzjutējiem? - Aleksandrs Fertovs ir ļoti uzlabo- jis meistarību, it sevišķi tas redzams izlases mačos, kur viņš vienmēr spēlē ļoti labi. Arī Artī Lazdiņš ir progresējis, taču... (ilgi domā) Būsim godīgi, ja to pašu Vitāliju Astafjevu tagad ieģērbtu izlases kreklā un palaistu laukumā, viņš joprojām nenospēlētu sliktāk. - Jūs tiešām tā domājat? - Nu labi, būtu Astafjevam nedaudz jāpatrenējas, bet principā – jā. Ar to es negribu teikt, ka Lazdiņš ir slikts spēlētājs. Es gribu teikt to, ka viņam vēl daudz jāstrādā un jātrenējas. Arī Artūram Zjuzinam ir vēl daudz kur jāpiestrādā. - Vai viņa priekšteča Aleksandra Starkova laiks ir aizgājis? - Starkovs vienmēr paliks Starko- vs. Viņš Latvijas futbolam ir iedevis ļoti daudz, būtībā uzaudzināja mūsu paaudzi. Viņš mācēja ar mums sas- niegt rezultātu. Viņš burtiski juta katru spēlētāju. Viņš varēja būt ļoti dažāds – vienu dienu apsēsties pie viena galda ar spēlētāju un normāli parunāties, bet otru jau būt skarbs. Citreiz atnāci uz treniņu un vispār nesaprati, kas notiek – viņš tāāāāā mācēja piegriezt skrūves. Turklāt nevis piegriezt skrūves kādam jaunajam spēlētājam, bet arī tādiem vīriem kā Astafjevs un Mihails Zemļinskis. Starkovs vienmēr juta īsto brīdi, dažreiz uzvarējām, rādījām labu spēli, bet viņš – vienkārši ieblieza. Dažreiz speciāli radīja kādu konflikta situāciju, sapurināja. Atceros, ka reiz spēlējām draudzības maču Spānijā un Vladmirs Koļesņičenko treniņā bija uz- vilcis Barcelona getras. Par to Starko- vs viņam uzlika sodu. Disciplīna bija - Kā skatāties uz Marianu Paharu kā pamatīga, pie Starkova vienmēr bija izlases treneri? kārtība. - Ļoti pozitīvi, domāju, ka viņš sevi pierādīs.