Latvijas Futbols Jūnijs 2014 | Page 80

pussargs . Tāpat arī izlasē- Gilis sākumā mani redzēja kā centra pussargu , un šajā pozīcijā arī spēlēju . Par malējo aizsargu kļuvu tikai laika gaitā , tā stabili tur sāku spēlēt vien tad , kad par atnāca treneris Revazs Dzodzuašvili .
- Kur Jums pašam vislabāk patika spēlēt ? - Grūti pateikt . Visur patika .
- Jūs tomēr bijāt diezgan uzbrūkošs malējais aizsargs , taču izlasē 70 spēlēs esat guvis tikai divus vārtus . Kāpēc tā ? - Jā , tā kaut kā sanāca . Uzbrukumiem pieslēdzos labprāt un bieži . Varēju , protams , iesist vairāk , bet kaut kā nesanāca . Arī spēļu varēja būt vairāk , jo daudz izlaidu traumu dēļ , piemēram , visu 1998 . gada sezonu . Vismaz divdesmit spēļu izlasē man vēl varēja būt .
- Vārtus guvāt pret Poliju un Lietuvu Baltijas kausā . Atceraties tos ? - Jā , abus ļoti labi atceros . Ar Poliju spēlējām Kiprā , biju pussarga pozīcijā , Igors Trockis iedeva diagonālu piespēli , un es ar vienu pieskārienu apstrādāju bumbu , bet ar otru uzsitu , neatstājot vārtsargam nekādas cerības . Pēc tam Marians Pahars panāca 2 pret 0 , bet otrajā puslaikā ielaidām trīs vārtus un zaudējām ar 2 pret 3 . Savukārt pret Lietuvu iesitu pēc stūra sitiena izspēles .
- Daudzi Jūs uzskata par visu laiku labāko Latvijas malējo aizsargu . Vai piekrītam šādam vērtējumam ? ( smaida ) - Ne man par to spriest , protams . Bet es centos un darīju , ko varēju . Lai gan aizsardzībā toreiz bijām ļoti labi saspēlējušies , vienalga bija kļūdas , un man kā malējam aizsargam bieži nācās