- Kā vispār nokļuvāt futbolā?
- Tas ir bijis mans sapnis, cik ilgi sevi
atceros. Pagalmā vienmēr spēlēju,
piedzimu Bolderājā, bet pēc tam
dzīvoju Slokas ielā, vēlāk Pļavniekos
un no bumbas nešķīros nekad. Un
tad vienu dienu uz skolu atnāca
treneris Smirnovs un apjautājās,
kurš grib trenēties futbolā. Ro-
kas pacēla visi klases zēni. Toreiz
gāju trešajā klasē, pēc šodienas
mērauklām skaitītos, ka sāku
trenēties vēlu, taču toreiz tas bija
normāli, visi sāka tikai ap deviņu
gadu vecumu.
Bet līdz lielajam futbolam tiku ti-
kai es un Aleksejs Semjonovs, kurš
deviņdesmitajos gados uzspēlēja Latvi-
jas izlasē.
- Kas ar viņu notika? Savulaik viņu
uzskatīja par lielu talantu, taču, tad
viņš spēji apdzisa un vairs nekad
neatgriezās iepriekšējā līmenī.
- Teiksim tā, viņam bija problēmas
ar uzvedību. Jauns bija, ģimenes ne-
bija, parādījās nauda un līdz ar to arī
problēmas ar disciplīnu. Beigu beigās
vēl dabūja traumu, un ar to karjera
arī aprāvās. Pēc tam viņš vēl mēģināja
atgriezties, bet tas vairs tā pa īstam
- Vecāki Jūsu sapni par futbolu neizdevās.
atbalstīja?
- Galvenais, ka netraucēja. Tēvs pats - Jaunieša gados bijāt Daugavas
jaunībā bija spēlējis, bet tēvocis pat ticis sistēmā. Kā nokļuvāt Skonto?
līdz Daugavas dublieriem. Tā kā bijām - Sākumā biju Pārdaugavā, kas spēlēja
sportiska ģimene.
PSRS pirmajā līgā. Es tur paspēju
nospēlēt vienu maču mājās pret Jarosla-
- No klases zēniem, kas toreiz vas Šiņņik. Iznācu laukumā uz maiņu,
pacēla roku, futbolā palikāt līmenis tajā līgā bija ļoti labs. Bet pēc
vienīgais?
gada mūs ar Vitāliju Astafjevu uz Skon-
- Kad gāju ceturtajā klasē,
to pasauca Marks Zahodins. Biju jauns
Rīgas 87. vidusskolā tika puisis, man bija deviņpadsmit gadi,
izveidota speciāla
iekļuvu pamatsastāvā, kļuvu par Lat-
futbola specklase.
vijas čempionu, maksāja labu naudu.
Mūs tur savāca
Biju vienkārši laimīgs!
kopā kādus
divdesmit
- Malējais aizsargs bijāt jau no paša
puišus.
sākuma?
- Nē. Principā bērnībā es spēlēju kā
malējais pussargs, pēc tam biju gan
malējais, gan centra pussargs. 1991.
gadā Pārdaugavā mani uzlūkoja kā
centra pussargu, un pirmo reizi par
malējo aizsargu mani ielika tikai Za-
hodins Skonto. Taču vienalga tā uzreiz
nebija mana pamatpozīcija – joprojām
spēlēju gan kā malējais, gan kā centra