65
dabūja traumu un viņu nonesa no laukuma, tad
jau visi domāja, ka viss darbs ir izdarīts, bet ne
katru reizi uzvar spēles favorīts. Ja portugāļi
būtu iesituši to soda sitienu, kas trāpīja pa šķērskoku, jo tur sods bija jādod uz otru pusi. Tas
būtu skandāls.
- Kāds arī teica, ka tas ietekmēja spēli, jo
drīz pēc tam arī portugāļi guva vārtus.
- Viss jau ietekmē to visu spēles secību. Ja nebūtu bijis sods, bumba varbūt būtu bijusi otrā
laukuma pusē. Nerunāsim par to, kas būtu bijis,
ja būtu bijis. Labi notika tā, kā notika.
Šeit jāievieto video
- Kāda bija atmosfēra pēc fināla svilpes?
- Es pēc spēles biju lejā kopā ar tiesnešiem.
Franči raudāja. Puse no komandas. Žēl skatīties
citreiz. Nospēlēt tādu čempionātu un pēdējā
spēlē, papildlaikā, zaudēt. Tur jābūt stipram
raksturam. Bet neko darīt. Paši redzējāt, ko
darīja portugāļi un ko darīja franči. Diametrāli
pretējas emocijas.
J. Mežeckis kopā ar Kristu Komorovski - jauno
futbolistu, kurš finālā izveda laukumā Francijas
izlases spēlētāju Moussu Sissoko
- Kā skatāties uz to, ka Portugāle ir mūsu
grupā uz pasaules kausa izcīņu?
- Tas dos mums papildu interesi, bet tīri finansiālā ziņā es domāju, ka saistībā ar to, ka
mums ir centralizētās televīzijas un mārketinga
tiesības visā Eiropā... Mēs spēlēsim pret Eiropas čempioniem. Gan Rīgā, vēl nezinām, kur
spēlēsim Portugālē, bet visur būs pastiprināta
interese.
- Kā varētu būt pret Eiropas čempioniem?
- Esam veiksmīgi spēlējuši pret spēcīgām
izlasēm un neveiksmīgi pret ne tik spēcīgām
izlasēm, šeit jākoncentrējas katrai spēlei. Tas
piedos lieku interesi, lieku svaru šai spēlei ar
Portugāli. Es zinu, ka katru reizi pēc Eiropas
čempionāta visām komandām, kas ir piedalījušās Eiropas čempionātā, katru reizi ir sava
veida kritums. Atceros, kad 2004. gadā pēc
Eiropas čempionāta spēlējām Luksemburgā
un uzvarējām 4 pret 3, tad mēs pakļuvām zem
tādas kritikas. Ielaidām trīs vārtus. Mūsu līdzjutēji un prese mūs uzskatīja par futbola lielvalsti,
ka mēs tagad visus grausim. Tā pati Ungārija.
Redzēsim, kāds būs viņu sniegums, kad spēlēsim šeit oktobrī Rīgā.
J. Mežeckis pie Anrī Delonī (Henri Delaunay)
trofejas, kā sauc Eiropas čempionāta trofeju
jūlijs 2016 | www.lff.lv
- Par pasaules kausa izcīņu Krievijā. Daudzi
runā par Krieviju negatīvā kontekstā. Vai
kaut kas var mainīties?
- Es domāju, ka nē. Tas mehānisms ir iedarbināts. Visi stadioni, ja nav pabeigti, tad iet uz
nobeiguma fāzi. Pamainīt un organizēt čempionātu citā vietā, es neredzu tur reālu pamatu.
Cik es esmu runājis ar Krievijas federācijas pār-
stāvjiem, tad viss notiek pēc plāna un viņi ir gatavi
uzņemt Pasaules kausu.
mēs sākām mūsu atlases ciklu. Neviens jau nedomāja, vai mēs brauksim uz Portugāli vai ne.
- Vai Eiropas čempionātā būtu vajadzīga spēle
par 3. vietu?
- Es domāju, ka nē. Cik es atceros visas spēles par
3. vietu pasaules kausa izcīņā, tad tās komandas
pārsvarā spēlē jau ar rezervistiem, un tas pusfināla
zaudējums ir sava veida šoks. Viņi nav gandarīti.
Un tā 3. vai 4. vieta vairs nav tāds liels notikums. Cik
atceros, tur sevišķi liela interese par to nav.
- Vai atceraties to leģendu par Latvijas 16 gadu
veiksmes ciklu?
- Es atceros 60. gadus. 1967. gads, kad spēlēja Smirnovs, Ulmanis, Zālītis, Laizāns. Bija ļoti laba komanda. Pietrūka divu vārtu, lai tiktu augstākajā līgā. Kad
visi rīdzinieki gāja pēc spēles un kliedza: “Lai dzīvo
Ulmanis un viņa aizsargi!” Tas toreiz bija tā iedvesmojoši. Visi saprata domu, bet tas bija tā divdomīgi.
Tad bija 1986. un 1987. gads, kad spēlēja “Daugava”,
kur bija Starkovs, Šitiks, Kaņiščevs, Kulakovs, Ševļakovs. Šī te komanda Jāņa Skredeļa vadībā. Pietrūka
arī mazliet, lai spēlētu augstākajā līgā. Toreiz vienu
gadu izdomāja neizšķirtu limitu un otru gadu izdomāja, ka vajag PSRS virslīgā samazināt dalībnieku
skaitu no 18 uz 16. Žēl! Ja toreiz “Daugava” būtu spēlējusi augstākajā līgā, nevar zināt, ar ko tas viss būtu
beidzies, es domāju, mums tagad būtu stadions ar
visiem jumtiem un ar modernām tribīnēm jau toreiz
uzcelts. Pēc tam bija 2004. gads. Atkal tas cikls 16-18
gadi, kad tikām uz Eiropas čempionātu. Kurā gadā
mēs atkal varam gaidīt? Pēc 2020. gada varbūt Eiropas čempionātā.
- No Dienvidamerikas puses ir izskanējusi tāda
ideja aizvadīt spēli starp Copa America un EURO
2016 uzvarētājiem. Vai šāda ideja ir apskatīta?
- Es nezinu, bet nākamgad būs Konfederāciju kauss
Krievijā, kur būs visu kontinentu konfederāciju
uzvarētāji, un tur varēs uzspēlēt.
- Pasaules kausa izcīņa 2018. gadā būs ļoti tuvu
Latvijai.
- Es domāju, ļoti labi. Ja mēs domājam par kvalifikāciju, kas būs ļoti grūti, tad mums arī būs priekšrocības. Ja jālido uz Austrāliju vai Japānu, tad tie ir
pavisam citi izdevumi gan faniem, gan komandām.
Līdzjutējiem tas ir lieliski – var iesēsties mašīnā un
aizbraukt uz Kaļiņingradu, uz Maskavu, uz Sanktpēterburgu.
- Cik reāli ir tas, ka varēsim sēsties mašīnās un
braukt atbalstīt Latvijas izlasi?
- Kāpēc gan ne? Es jau katru reizi tā optimistiski skatos. Sāksim ciklu. Ceru, ka sāksim labi. Tad dzīvosim
redzēsim. Tas bija tāpat, kā bija 2002. gadā, kad
- Jums ir liela pieredze spēļu organizēšanā. Kas
ir palicis atmiņā no šī Eiropas čempionāta? Vai
tas ir vislabāk organizētais līdz šim?
- Es varu salīdzināt no mana pirmā Eiropas čempionāta 1996. gadā, kas notika Anglijā. 16 komandas.
Toreiz mums uz visu UEFA oficiālo delegāciju, kas
apkalpoja šīs spēles, bija viens mobilais telefons,
kas piederēja privāti Rumānijas futbola federāciaugusts 2016 | www.lff.lv