centās to sasniegt. Kad klubs pamanīja viņa centību,
sāka interesēties par termiņiem, kad varētu notikt
atveseļošanās. Viņi gaidīja Andri, un tas viņas deva
papildus spēkus. Andris atdzima gluži kā putns
Fēnikss, atgriezās un kļuva vēl labāks un stiprāks.
Iespējams, viņš kādreiz uzrakstīs grāmatu par šo
visu. Kaut arī varbūtība nav liela, jo viņš cenšas
izdzēst no savas atmiņas visus negatīvos brīžus.
- Runājot tieši par patīkamo, jautro un smieklīgo
– ko visbiežāk sanāk atcerēties?
- Tie jautrākie gadījumi biežāk saistās ar bērniem.
Pat tad, kad viņu nav blakus, mēs iztēlojamies, ka
viņi ir blakus un sakām, ka šādā situācijā Ņikitka
teiktu šo, bet Jarčiks darītu to. Bieži atceramies mirkļus, kuri saistās ar bērniem.
- Vai dzīvē ir bijušas situācijas, kad nācies kaut
ko upurēt, atteikties no savas karjeras vai arī no
kādiem personīgiem sapņiem un mērķiem vīra
karjeras dēļ?
- Jā, protams, tas ir regulārs process. Es izvēlos sava
vīra attīstību un vienmēr dodu prioritāti viņa interesēm. Tas nepadara mani par mazāk laimīgu un
neliek domāt, ka kaut kur esmu apdalīta. Tā ir mana
izvēle, es apprecējos ar sportistu. Mana loma – sekot
viņam.
- Kura valsts (un, iespējams,
kāds klubs no tiem, kuros ir
spēlējis Andris) bijusi jums līdz
šim brīdim viskomfortablākā
dzīvošanai kopā ar ģimeni?
Kāpēc?
- Šveice, protams. Tā kļuva mums
par otrajām mājām. Šeit ir skaisti,
mierīgi, komfortabli. Mēs atbraucām uz Šveices Francijas daļu
brīdī, ka toreiz vienīgajam dēlam
bija četri gadi. Viņš uzreiz sāka
mācīties skolā. Šodien viņam pat
vieglāk ir runāt franču valodā.
Mēs tur esam nodzīvojuši septiņus
gadus! Šajā laika posmā izdevās
iemācīties valodu, adaptēties, iegūt draugus un sajusties kā mājās.
Šeit piedzima mūsu otrais bērns.
Šajā Šveices daļā pagāja liels un
ļoti svarīgs mūsu dzīves posms.
Neaizmirstams laiks. Tagad mēs
esam pārvākušies Vācijas daļā,
kas ir tā pati Šveice, bet tomēr
pavisam citādāka. Nav labāka
un nav arī sliktāka. Sāksim apgūt jaunu valodu un
pierast pie citas, ne mazāk skaistas dabas.
- Vai sanāk uzturēt attiecības ar draugiem un
paziņām no citām valstīm, kurās esat dzīvojuši
jūlijs 2016 | www.lff.lv
Vecākajam dēlam Ņikitam ļoti patīk pavadīt
laiku kopā ar Anri (tā Andri mīļvārdā sauc
sieva Anna), kur abi spēlē basketbola metienu
spēli. Gan Andris, gan Ņikita ir spēlējuši skolas
basketbola komandās līdz brīdim, kad to
varējis apvienot ar futbolu.
2013. gadā Andris Vaņins tika atzīts par
Latvijas gada futbolistu. Andra vietā balvu
bija ieradusies saņemt viņa sieva Anna. Attēlā
no kreisās - LMT prezidents Juris Binde, Anna
Vaņina un LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.
augusts 2016 | www.lff.lv