33
29
Saruna ar
Aļonu Maksimenko
- Kā ir būt Eiropā un Latvijas izlasē spēlējoša futbolista sievai? Vai tas ir
grūti?
- Es nezinu, jo pati vēl meklēju atbildi uz šo jautājumu. Katrai profesijai ir savi
plusi un mīnusi, mūsu gadījumā tie ir pārbraucieni. Vīra pieejamība, jo viņa
dzīve ir pēc stingra plāna. No otras puses, tas ir interesanti, jo es tagad zinu, kā
cilvēki dzīvo Anglijā, Holandē, tagad arī Austrijā, no tā arī izriet daudz plusu un
daudz iespaidu.
- Nesen ar Vitāliju apprecējāties. Vai jūsu iepazīšanās bija kaut kādā mērā
saistīta ar futbolu?
- Nē, mēs iepazināmies pirms 4,5 gadiem un tam nebija nekāda sakara ar futbolu. Lai cik tas neskanētu banāli, mēs iepazināmies internetā, un es zināju, ka
viņš ir futbolists. Es gan sociālajās vietnēs neesmu tik aktīva, tomēr kaut kā tas
sanāca.
- Vai pirms iepazīšanās tev bija interese par futbolu?
- Godīgi sakot – nē. Pirms iepazīšanās ar Vitāliju no futbola biju ļoti tālu.
- Kā tavi tuvākie cilvēki reaģēja uz to, ka esi kopā ar futbolistu? Kā teici –
pārbraucieni, vīra karjera…
- Patiesībā, kad iepazināmies, Vitālijs spēlēja Latvijā. Par to, ka vajadzēs pārplānot ģimenes dzīvi, nemaz nebija runas. Mūsu attiecības uzņēma labi, jo neviens
par to neuztraucās. Viss izmainījās, kad Vitālijam piedāvāja ārzemju līgumu.
Tad es pati atskārtu par pārbraucieniem. Līdz tam mēs dzīvojām pavisam mierīgu dzīvi Latvijā. Es pat neiedomājos, ka kaut kas varētu izmainīties. Man tas
bija diezgan liels šoks un stress.
- Šodien Vitālijam ir panākumi. Tev noteikti ir bijusi svarīga loma pie tā.
Vai sastapāties ar kādām grūtībām? Varbūt ir bijušas lietas, ko nācies
upurēt?
- Pirmās grūtības sākās ar pārbraucieniem, jo es nebiju tam gatava. Tas viss
notika tik ātri. Nepaspēju sagatavoties. Sākumā aizbrauca Vitālijs, pēc tam arī
es. Man vajadzēja pabeigt mācības Latvijā. Esmu tāds cilvēks, kam grūti pielāgoties jaunai videi, tāpēc man tas bija ļoti grūti. Man nebija ne mazākās domas
braukt dzīvot citur. Tādēļ mums abiem bija kaut kāds stress, jo jauna vieta, jauna atmosfēra, vajag sadraudzēties, iekļauties. Viņš sākumā pats pierada un tad
palīdzēja arī man. Šobrīd jau jā, esmu pieradusi pie visa. Cenšos viņu atbalstīt,
bet viņš ir stiprāks.
- Ir kādi pozitīvie un jautrie mirkļi?
- Protams, tādi mirkļi ir. Šobrīd grūti atcerēties, bet, atceroties visu pārvākšanās
laiku, esam pabijuši daudzās valstīs, daudzās pilsētās. Atmiņā nāk pastaigas no
dažādām Eiropas vietām, tāpēc ar katru valsti saistītas kādas siltas atmiņas un
jūtas.
- Kur tev patika dzīvot vislabāk?
- Var teikt, ka patika visās valstīs, bet viskomfortablāk izrādījās Nīderlandē un
Austrijā, kur arī šobrīd dzīvojam. Varbūt tas ir saistīts ar to, ka tas nav pirmais
pārbrauciens un ir kļuvis vieglāk pierast pie jaunām vietām. Ēdiens, klimats,
cilvēki, laikam tas patīk vislabāk šajās valstīs.
- Vai uzturat kontaktus ar citiem spēlētājiem, spēlētāju sievām no citām
valstīm?
- Vitālijam to ir daudz vairāk nekā man. Man ir daži cilvēki, ar ko uzturam sakarus. Tas jau atkarīgs no rakstura, viņš ir daudz sociālāks nekā es.
jūlijs 2016 | www.lff.lv
“Viss izmainījās, kad
Vitālijam piedāvāja ārzemju
līgumu. Tad es pati atskārtu
par pārbraucieniem. Līdz
tam mēs dzīvojām pavisam
mierīgu dzīvi Latvijā.”
augusts 2016 | www.lff.lv