Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 58
un galu galā atradām aizstājējus – Kasparu Gorkšu, Oskaru Kļavu, Denisu Ivanovu...
- Jūs bijāt tas, kurš debijas
spēlē Gorkšu nomainīja jau
19. minūtē. Kas toreiz notika? Viņš tiešām spēlēja tik
slikti?
- Jā, tas notika turnīrā
Taizemē. Godīgi sakot, tā
epizode bija visai svarīga,
jo parādīja man, ka Gorkšs
ir vīrs ar raksturu. Viņš
nekādā veidā neizrādīja, ka
ir apvainojies vai neapmierināts ar manu lēmumu,
lai gan viņam tam bija viss
pamats.
jās viņu tik ātri nomainīt. Es
nobijos veikt tik ātru maiņu.
Galu galā viņš pieļāva rupju
kļūdu, pēc kuras zaudējām
vārtus. Tāpēc, neskatoties uz
to, ka šī bija Gorkša debija, es
pieņēmu lēmumu viņu nomainīt.
Viņa vietā laukumā devās
cits debitants – Oskars Kļava,
bet Gorkša vietā kreisajā malā sāka spēlēt Dzintars Zirnis, kuram izdevās
mazo pretspēlētāju pilnībā
neitralizēt. Tas bija ļoti grūts
lēmums, taču es nevarēju
rīkoties citādi. Bet Kaspars šo
lēmumu pieņēma ļoti vīrišķīgi, un es sāku viņu lēnām
iespēlēt sastāvā.
Toreiz mēs bijām 26 stundas
lidojuši un jāspēlē bija nākamajā dienā pēc lidojuma.
Es redzēju, ka cilvēkam ir
Bija 23. decembris, Latvijā
bija –10, bet tur +35, ceļā uz
“Domāju, ka manis
stadionu autobusā pavadījām
veiktā paaudžu maiņa
divas ar pusi stundas. Pretiniekos mums bija vietējā
bija veiksmīga, jo
izlase, kurai šādu problēmu
vēlāk par izlases
nebija.
Gorkšs izgāja laukumā kā
kreisās malas aizsargs un
viņam pretī trāpījās ļoti
neparocīgs pretspēlētājs.
Maza auguma, ļoti ātrs un
veikls. Spēles sākumā šis
spēlētājs visu laiku apspēlēja
Kasparu, un viņš netika galā
ar saviem uzdevumiem. Es
redzēju, ka visi pretinieku
uzbrukumi tiek veidoti caur
kreiso malu, mums ir ļoti
lielas problēmas un, ja es
neveikšu maiņu, mēs zaudēsim spēli.
Pirms tam jau tā bija gadījies
– viens aizsargs savā debijas
spēlē tieši tāpat tika regulāri
apspēlēts, bet man negribēJANVĀRIS 2016 | www.lff.lv
izlases līderiem kļuva gan
Gorkšs, gan Kļava, gan Ivanovs, gan Vaņins.
Bet, atbildot uz sākotnējo jautājumu – kas man
neizdevās, es nedomāju, ka
man neizdevās. Mēs galu
galā Rīgā ar 4 pret 0 apspēlējām Islandi, mēs uzvarējām turnīrā Taizemē. Toreiz
atklājām izlasei Ģirtu Karlsonu.
Viņš pirms šī turnīra nebija
izlases pamatsastāva spēlētājs, taču tur guva vairākus
vārtus un par tādu kļuva.
Savukārt Viktors Dobrecovs
tajā pašā turnīrā spēlēja
pamatsastāvā, taču vārtus
neguva, un tāpēc par pamatsastāva vīru kļuva Karlsons,
nevis viņš. Gadu iepriekš mēs
spēlējām turnīrā Bahreinā
un līdzi paņēmām Andri
Vaņinu un Denisu Romanovu. Lai pārbaudītu.
Vaņins pirmajā spēlē ielaida
trīs vārtus, turklāt visi bija
līderiem kļuva gan
no soda laukuma. Otrajā
Gorkšs, gan Kļava, gan mačā ielikām vārtos Romanovu un viņš arī ielaida
Ivanonvs, gan Vaņins.” divus vieglus vārtus. Tas viss
atstāja iespaidu uz rezultāraksturs, un turpināju viņam tiem, taču mums bija jāmedot iespējas. Man bija jāveic
klē aizstājēji, jāmeklē variļoti sarežģīta paaudžu maiņa, anti, un tādēļ cieta rezultāti.
es to paveicu, taču tas nebija
Bija skaidrs, ka šie jaunie
viegls un nesāpīgs uzdevums. spēlētāji pieļaus kļūdas. Mēs
Galu galā tādi spēlētāizmēģinājām arī Antonu
ji kā Mihails Zemļinskis,
Jemeļinu, Genādiju SoloņicOļegs Blagonadeždins un
inu un virkni citu spēlētāju.
Aleksandrs Isakovs dauDaži, kā Gorkšs, šo iespēju
dzus gadus bija bijuši izlases
izmantoja.
līderi un balsti. Man nācās
viņus sēdināt malā un mekViņš sevi kā spēlētāju izveilēt aizstājējus. Domāju, ka
doja pats. Mēs savā laikā ļoti
manis veiktā paaudžu maiņa daudz domājām par to, vai
bija veiksmīga, jo vēlāk par
viņu aicināt vai neaicināt
uz Skonto. Taču beigās
sapratām, ka viņš netiktu sastāvā, taču Gorkšam
vajadzēja spēlēt. Un viņš visu
sasniedza saviem spēkiem,
viņš nebija kā Igors Stepanovs, par kuru jau astoņpadsmit gadu vecumā
bija redzams, ka viņš būs
augsta līmeņa spēlētājs.
- Pēc mača pret Lihtenšteinu
teicāt, ka vairs nespiedīsiet
roku Mārim Verpakovskim.
Toreiz domājāt to nopietni?
- (Iesmejas.) Ziniet – es biju
ļoti neapmierināts ar Verpakovska spēli tajā mačā un
jau pēc pirmā puslaika viņu
arī nomainīju. Māris ar šo
maiņu bija ļoti neapmierināts un to arī aktīvi izrādīja.
Es biju gaidījis no viņa daudz
“Ar šo frāzi es gribēju
viņu uzkurināt. Likt
saprast, ka no viņa
tiek gaidīta daudz
labāka spēle.”
vairāk, turklāt nevis tikai tajā
spēlē, bet vairākās pēdējās.
Un ar šo f rāzi es gribēju viņu
uzkurināt. Likt saprast, ka no
viņa tiek gaidīta daudz labāka spēle.
Pēc tam esam tikušies un šos
manus izteikumus izrunājuši. Es Māri pazīstu jau no
puikas gadiem, viņš spēlēja
pie manis arī U-21 izlasē un
zināju, ka, tā pasakot, viņu
sadusmošu. Man gribējās,
lai viņš sapurinās, jo zināju,
ka Verpakovskis var vairāk.
Tas bija tāds mans taktisks
FEBRUĀRIS 2016 | www.lff.lv