Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 56

– nevis tāpēc, ka kāds no
viņiem būtu slikts, bet tāpēc,
ka abi var atšķirīgi redzēt
futbolu. Šāds atšķirīgs skats
ir normāls, taču, strādājot
kopā, tam jābūt līdzīgam.
- Vai jums nebija iespējas
kopā ar Starkovu braukt
strādāt uz Maskavas “Spartak?”
- Bija man tāda iespēja.
- Kāpēc to neizmantojāt?
- Kad Starkovs aizbrauca uz
Maskavu, man radās iespēja
strādāt kā galvenajam trenerim. Es gribēju šo iespēju
izmantot. Strādāt ar Skonto, nemaz nerunājot par
nacionālo izlasi, ir katra
trenera sapnis, un man to

J. Andrejevs pasniedz Oļegam Znarokam Latvijas futbola izlases spēļu kreklu, kad 2013. gadā
Latvijas hokeja speciālists uzstājās LFF PRO-UEFA futbola treneru apmācību sesijā. Foto: LFF
mēs izmantojām arī, gatavojoties Eiropas čempionāta
finālturnīram. Mēs galu galā
tur ļoti labi izskatījāmies
tieši fiziskās sagatavotības
ziņā, kurā nevienam pretiniekam nezaudējām.
- Jūs noteikti esat dzirdējis viedokli, ka esat ideāls
otrais treneris, bet ne tik
labs galvenais. Vai piekrītat
šim uzskatam?
- Protams, ka šādu viedokli
esmu dzirdējis. Man ir ļoti
paveicies, ka izdevies strādāt
kopā ar Starkovu. Viņš ir izcils treneris un gudrs cilvēks.
Tas, kā viņš bija uzbūvējis
sava štāba darbu, bija kaut
kas fenomenāls. Treneru
štābs bija kā vienota dūre.
JANVĀRIS 2016 | www.lff.lv

Mēs visu laiku strīdējāmies,
bet, kad iznācām pie komandas – vienmēr bijām vienoti. Viņš kontrolēja pat to,
kā strādā un ar spēlētājiem
kontaktējas kluba šoferis.

“Tur bija ideāla
kārtība. Nevienā citā
komandā neko tādu
neesmu redzējis.”
Viņš turēja savā pārziņā
visu. Tur bija ideāla kārtība.
Nevienā citā komandā neko
tādu neesmu redzējis. Visam treneru štābam ir jābūt
vienam mērķim un jāskatās
vienā virzienā. Viņam tas

izdevās piepildīt. Droši vien,
ka finansiālā ziņā es paliku
zaudētājos, taču man gribējās sevi pamēģināt galvenā
trenera statusā. Vai es esmu
ideāls otrais treneris? Nezinu. Taču mani labākie trenera gadi bija laikā, kad biju
Starkova palīgs. Taču es ne
brīdi neesmu nožēlojis, ka
strādāju par galveno treneri.
Nacionālā izlase ir līmenis,
līdz kuram ļoti grūti tikt un
vēl grūtāk tajā ir noturēties.
Turklāt atbildības līmenis,
strādājot ar klubu un ar
izlasi, nav pat salīdzināms.
Izlasē atšķiras arī katras kļūdas cena – to nav iespējams
izlabot. Zaudēji divas spēles
pēc kārtas un viss.
- Kas jums ar izlasi

neizdevās?
- Es neteiktu, ka man
neizdevās. Ar izlasi es nostrādāju divus ar pusi gadus
un kopumā nedomāju, ka
tas laiks bija neveiksmīgs.
Protams, mēs zaudējām
Lihtenšteinai, šis zaudējums
bija apkaunojošs, un es biju
spiests atkāpties no izlases
galvenā trenera amata. Taču
es ar izlasi strādāju grūtā
laikā. Daudzi s 1$