Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 30

atbalstītu. Es atceros, kad es biju bērns, tad arī mums bija kāds restorāns, kāda burgernīca, kas atbalstīja, un cik forši bija, ka pēc spēles varēja aiziet un kopā visa komanda kaut ko uzēst. Tur pat galvenais nebija tā ēšana, bet tā kopā būšana visai komandai arī ārpus tās spēles. mēs 15, 16 gadu vecumā uzvarējām ļoti daudzos internacionālos turnīros, bet par futbolistiem kļuva ļoti maz. Tas tāpēc, ka bērniem, jauniešiem ir vajadzīgi elki. Tās vietējās zvaigznes, par kurām viņi var sapņot. Tas palīdz nepadoties. Kanādā tas baigi pietrūka, un tāpat ir arī Latvijā. - Šķiet, tieši šajā klubā futbolu spēlēja arī abi tavi dēli, tā bija tava iniciatīva? - Viens, jo vecākais trenējās Skonto. Iniciatīva bija mana. Bet es nevienu no viņiem nespiedu, kaut patiesībā tur ir viens mirklis, kad vecākiem ir jāpaspiež. Zini, ka moderni šobrīd ir bērnam neko nespiest un nelikt darīt to, ko viņš negrib darīt. Bet bieži beigās var sanākt tā, ka bērns pateiks paldies par to, ka viņu tajā brīdī paspieda un iedeva to grūdienu. Vienmēr būs kaut kādi brīži, kad noslinko, pazūd disciplīna un, ja tev papildus trenerim nav mamma un tētis, kas iedod kaut kādu papildu stūmienu, tad ir grūti. Es uzskatu, ka tas ir baigi svarīgi. - Nobeigumā, kas būtu tas, ko tu kā cilvēks no malas novēlētu Latvijas futbolam? - Tas, ko teicu. Mums ir vajadzīgs futbola Porziņģis, es ceru, ka tāds būs. Tad uzreiz viss ies uz augšu. Bet kopumā es vēlētos, lai vairāk tiktu iesaistīti arī tie, kas ar futbolu nodarbojas tā nenopietni, prieka pēc. Ja tas ir prieka pēc vairāk, nekā tas ir sporta pēc, tad būs vairāk spēlētāju no kā izvēlēties un arī lielāka gribēšana. Zini, kā es visu laiku domāju: es atbraukšu uz Eiropu, un Eiropa ir futbola zeme. Bet kā ir Latvijā, vai var salīdzināt ar, piemēram, Itāliju, kur futbolu spēlē katrā brīvajā laukumā? Mums bieži ir tā, ja bērns aiziet uz skolas futbola laukumu, viņu apsargs izdzen ārā. Parkos vēl nesen pat nevarēja sēdēt, nedod Dievs, vēl futbolu uzspēlēt. Kas par muļķībām? Latviešu tautai ir jāpieņem, ka futbolu var spēlēt jebkur. Tad, kad to darīs, tad viss būs kārtībā visos līmeņos. #EĒ - Kas, tavuprāt, ir tie iemesli, kāpēc daudzi pamet un, var teikt, pat aizmirst futbolu? - Manuprāt, Latvijā problēma ir tā, ka futbols pārāk ātri kļūst nopietns. Bērni nepaspēj no tā gūt prieku. Vispirms viņiem jāgrib vienkārši spēlēt. Nevis trenēties, bet tieši spēlēt. Man ir viens JANVĀRIS 2016 | www.lff.lv Elmārs Tannis komandas kopbildē. Pirmajā rindā, otrais no labās. draugs no Toronto, ar kuru spēlējām vietējā latviešu komandā. Viņš nebija nekāds baigais futbolists, bet katru reizi, kad braucu uz Kanādu un viņu satieku, viņš tā sajūsminās par futbolu un atceras, kā gājis. Viņš nebija nekāds spēlētājs, bet kādas, cik fantastiskas viņam ir palikušas emocijas par to visu. Ne visi vēlas kļūt par profesionāliem futbolistiem. Ir bērni, kuri vienkārši grib spēlēt. Tāpēc ir svarīgi, ka visi tiek pie tās spēlēšanas, ka ir A līgas, B līgas, C līgas, vienalga, sauc kā gribi, tikai lai bērni gūst prieku no futbola. Tā nopietnība bieži pārāk ātri visu izbojā. Tāpat kā mūsu skolu sistēma. Ja tu esi ļoti labs, vari iet tālāk, bet tie, kas ir vidēji un otrā pusē, kaut kur pazūd. Bet viņam varbūt ir iekšā talants un gribēšana. Bet tas viss nevarēja sēdēt, nedod bieži vien neizpaužas tajos 7 Dievs, vēl futbolu uzspēlēt. gados. Viens uzplaukst ātrāk, cits vēlāk. Turklāt ir svarīgi Kas par muļķībām? viņus saglabāt tajā sporta Latviešu tautai ir jāpieņem, veidā. Es nevienu nevainoju, bet tādas ir manas ka futbolu var spēlēt domas. Tāpat šobrīd pietrūkst zvaigznes. Kad es jebkur.