Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 30
atbalstītu. Es atceros, kad es
biju bērns, tad arī mums bija
kāds restorāns, kāda burgernīca, kas atbalstīja, un cik
forši bija, ka pēc spēles varēja
aiziet un kopā visa komanda
kaut ko uzēst. Tur pat galvenais nebija tā ēšana, bet tā
kopā būšana visai komandai
arī ārpus tās spēles.
mēs 15, 16 gadu vecumā uzvarējām ļoti daudzos internacionālos turnīros, bet par futbolistiem kļuva ļoti maz. Tas
tāpēc, ka bērniem, jauniešiem
ir vajadzīgi elki. Tās vietējās
zvaigznes, par kurām viņi var
sapņot. Tas palīdz nepadoties.
Kanādā tas baigi pietrūka, un
tāpat ir arī Latvijā.
- Šķiet, tieši šajā klubā futbolu spēlēja arī abi tavi dēli,
tā bija tava iniciatīva?
- Viens, jo vecākais trenējās
Skonto. Iniciatīva bija mana.
Bet es nevienu no viņiem
nespiedu, kaut patiesībā tur ir
viens mirklis, kad vecākiem
ir jāpaspiež. Zini, ka moderni šobrīd ir bērnam neko
nespiest un nelikt darīt to, ko
viņš negrib darīt. Bet bieži
beigās var sanākt tā, ka bērns
pateiks paldies par to, ka viņu
tajā brīdī paspieda un iedeva
to grūdienu. Vienmēr būs
kaut kādi brīži, kad noslinko,
pazūd disciplīna un, ja tev
papildus trenerim nav mamma un tētis, kas iedod kaut
kādu papildu stūmienu, tad
ir grūti. Es uzskatu, ka tas ir
baigi svarīgi.
- Nobeigumā, kas būtu tas,
ko tu kā cilvēks no malas
novēlētu Latvijas futbolam?
- Tas, ko teicu. Mums ir vajadzīgs futbola Porziņģis, es
ceru, ka tāds būs. Tad uzreiz
viss ies uz augšu. Bet kopumā
es vēlētos, lai vairāk tiktu
iesaistīti arī tie, kas ar futbolu nodarbojas tā nenopietni,
prieka pēc. Ja tas ir prieka
pēc vairāk, nekā tas ir sporta
pēc, tad būs vairāk spēlētāju
no kā izvēlēties un arī lielāka
gribēšana. Zini, kā es visu
laiku domāju: es atbraukšu uz
Eiropu, un Eiropa ir futbola
zeme. Bet kā ir Latvijā, vai
var salīdzināt ar, piemēram,
Itāliju, kur futbolu spēlē katrā
brīvajā laukumā? Mums bieži
ir tā, ja bērns aiziet uz skolas futbola laukumu, viņu
apsargs izdzen ārā. Parkos
vēl nesen pat nevarēja sēdēt,
nedod Dievs, vēl futbolu
uzspēlēt. Kas par muļķībām?
Latviešu tautai ir jāpieņem,
ka futbolu var spēlēt jebkur.
Tad, kad to darīs, tad viss būs
kārtībā visos līmeņos. #EĒ
- Kas, tavuprāt, ir tie iemesli, kāpēc daudzi pamet un,
var teikt, pat aizmirst futbolu?
- Manuprāt, Latvijā problēma ir tā, ka futbols pārāk
ātri kļūst nopietns. Bērni
nepaspēj no tā gūt prieku.
Vispirms viņiem jāgrib vienkārši spēlēt. Nevis trenēties,
bet tieši spēlēt. Man ir viens
JANVĀRIS 2016 | www.lff.lv
Elmārs Tannis komandas kopbildē. Pirmajā rindā, otrais no labās.
draugs no Toronto, ar kuru
spēlējām vietējā latviešu
komandā. Viņš nebija nekāds
baigais futbolists, bet katru
reizi, kad braucu uz Kanādu un viņu satieku, viņš tā
sajūsminās par futbolu un
atceras, kā gājis. Viņš nebija
nekāds spēlētājs, bet kādas,
cik fantastiskas viņam ir
palikušas emocijas par to
visu. Ne visi vēlas kļūt par
profesionāliem futbolistiem.
Ir bērni, kuri vienkārši grib
spēlēt. Tāpēc ir svarīgi, ka
visi tiek pie tās spēlēšanas,
ka ir A līgas, B līgas, C līgas,
vienalga, sauc kā gribi, tikai
lai bērni gūst prieku no
futbola. Tā nopietnība bieži
pārāk ātri visu izbojā. Tāpat
kā mūsu skolu sistēma. Ja
tu esi ļoti labs, vari iet tālāk,
bet tie, kas ir vidēji un otrā
pusē, kaut kur pazūd. Bet
viņam varbūt ir iekšā talants
un gribēšana. Bet tas viss
nevarēja sēdēt, nedod
bieži vien neizpaužas tajos 7
Dievs, vēl futbolu uzspēlēt. gados. Viens uzplaukst ātrāk,
cits vēlāk. Turklāt ir svarīgi
Kas par muļķībām?
viņus saglabāt tajā sporta
Latviešu tautai ir jāpieņem, veidā. Es nevienu nevainoju,
bet tādas ir manas
ka futbolu var spēlēt
domas. Tāpat šobrīd pietrūkst zvaigznes. Kad es
jebkur.