Latvijas Futbols Janvāris/februāris 2015 | Page 60

spēlētāji, ir atraduši
savu vietu. No tās
plejādes futbolā nav
tikai Lobaņova, visi
pārējie ir. Un būtu
grēks neizmantot
tādu potenciālu, tā-
das zināšanas. Šie
spēlētāji ar vienu
frāzi var izmainīt visu
situāciju. Es, kad sāku
strādāt par treneri,
bieži jautāju padomu
Vadimam Ulbergam.
Jo viņam bija liela
pieredze, viņš varēja
man palīdzēt. Tāpat
ir jāizmanto arī šie
puiši.
- Ja jūs vēlreiz, ar jau
šodienas zināšanām,
varētu spēlēt tajā
finālturnīrā, jūs
visu darītu tāpat vai
tomēr kaut ko citādi?
- Mēs toreiz no sevis
izspiedām maksimu-
mu. Tajos septiņos
mēnešos, kas bija no
iekļūšanas un līdz
pirmajai spēlei, iz-
jutām lielu spiedienu.
Tomēr mums izdevās
saglabāt treneru kor-
pusu un spēlētājus.
Daudzi speciālisti
gribēja „palīdzēt”,
taču mēs spējām
nepārsvītrot to, ko
FEBRUĀRIS 2015 | www.lff.lv
bijām sasnieguši. Tās
spēles parādīja, ka
visu esam darījuši
pareizi. Čehi, kuriem
toreiz zaudējām ar 1
pret 2, tajā laikā bija
viena no spēcīgā-
kajām komandām
Eiropā.
- Turklāt, ja Rubins
nebūtu pieļāvis savu
liktenīgo kļūdu, pēc
kuras tika zaudēti
pirmie vārti, vēl nav
zināms, kā noslēgtos
spēle.
- Es domāju, ka tur
bija arī tiesneša kļū-
da un bumba atstāja
Mēs nedrīkstam
zaudēt šo
gadu.
laukumu. Andrejs
tajā epizodē pilnībā
izslēdzās un, pazīs-
tot viņu, domāju,
ka, ja viņš nebūtu
pārliecināts, ka bum-
ba ir atstājusi lauku-
mu, būtu turpinājis
cīnīties.
- Vai mačā ar Vāci-
ju tiesnesis mūs
pazudināja un tie 11
metru soda sitieni
bija jādod?
- Gribat godīgu at-
bildi? Protams, ka
pazudināja. (Iesme-
jas.)
- Daudzi uzskata, ka
mačā pret Nīderlan-
di jūs pieļāvāt kļū-
du, izliekot laukumā
to pašu sastāvu,
ko pirmajās divās
spēlēs. Daļa spēlētā-
ju uz to brīdi jau bija
nosēdušies un vairs
nebija svaigi. Kā
tagad, skatoties ar
laika distanci, vērtē-
jat šo savu lēmumu?
- Kurš vairs var
pateikt, kā būtu bi-
jis, ja būtu bijis. Es
varu runāt tikai par
to, kas ir bijis. Varu
pastāstīt, kāpēc to-
reiz tādu lēmumu
pieņēmu. Spēlētāji
bija labi sagatavo-
ti, bijām izdarījuši
savu mājas darbu un
no šī viedokļa viss
bija kārtībā. Starp
Vācijas un Nīder-
landes spēlēm bija
trīs dienas, un mēs,
protams, domājām,
ko darīt. Atstāt jau
saspēlētu sastāvu vai
likt laukumā svaigus
FOTO: LFF
spēlētājus. Un ko tur
slēpt – mums rezervē
bija labi spēlētā-
ji, tādi kā Laizāns,
Pahars, Andrejs Štol-
cers, Dzintars Zirnis
un Rimkus. To varēja
izdarīt. Es runāju ar
spēlētājiem, jautāju
tam pašam Rubinam,
Bleidelim – jautā-
ju, vai viņi ir gatavi
spēlēt trešo maču. Un
neviens man nedeva
pat mazāko mājienu,
ka būtu noguris. Man
kā trenerim vienkā rši
nebija variantu – ja es
būtu kaut ko mainījis,
komandā būtu liela
neizpratne.
- Vai no Pahara un
Laizāna puses par
atstāšanu rezervē
nebija rūkšanas?
- Nē. Protams, viņi
izteica savu viedokli,
bet mēs šo jautājumu
laikus spējām atris-
ināt. Tā laika koman-
da bija vienota.
jebkurš cits no rezer-
vistiem bija šīs tiesī-
bas nopelnījuši.
- Kāpēc pēc fināl-
turnīra neizdevās
noturēt sasniegto
līmeni?
- Tas bija “athodņaks”
no liela turnīra, tāds
piemeklē daudzas
- Tas, ka mačā pret
komandas. Bijām
Čehiju uz minū-
kalnā un gan fiziski,
ti laukumā izlaidāt
gan psiholoģiski bija
Rimku, bet mačā
grūti atgūties. Vairs
pret Vāciju Zirni, bija nebijām tik svaigi
simboliski – lai viņi
un savākti. Atkārtot
būtu izgājuši lau-
kaut ko līdzīgu varē-
kumā finālturnīrā?
jām tikai pēc diviem
- Jā, tas bija tieši tā-
cikliem, kad līdz
pēc. Viņi vairāk kā
pēdējam atkal cīnī-
FEBRUĀRIS 2015 | www.lff.lv