Latvijas Futbols Janvāris/februāris 2015 | Page 48

atkārtošu – viņš ne-
pieprasīja atstāt veco
treneri, viņš tikai
uzdeva jautājumu.
komandā ir vecie un
jaunie, pastāvīgi ir
kāds konflikts, ir ne-
komforta zona. Un
ikviena trenera pie-
- Kā jūs vispār
nākums ir panākt,
nonācāt “Skonto”?
lai komandā būtu
- Mani uzaicināja
laba atmosfēra. Kura
“Skonto” vadība.
turklāt mainās pēc
Pirms tam biju
katra mača – zaudē-
“Kompar – Daugava”
ji, iet uz leju, uz-
galvenā trenera
varēji, iet uz augšu.
Jāņa Skredeļa palīgs
Trenerim visu laiku ir
un droši vien labi
jāreaģē un tāpēc tre-
strādāju. Pēc spēlētāja nerim ir daudz jāzi-
karjeras beigām
na. Un ne katrs labs
biju aizbraucis uz
futbolists var būt labs
Maskavu mācīties
treneru augstākajā
Es zināju, ka
skolā. Nomācījos tur
divus gadus, un man
pie mums viņš
bija labas zināšanas.
- Ģimene toreiz
devās uz Maskavu
kopā ar jums?
- Nē, palika Rīgā.
Nebija toreiz tādu
iespēju un vēlēšanās.
Es ļoti daudz mācī-
jos, zināju, ka gribu
būt treneris un šajā
mērķī ir jāiegulda
liels darbs, ir jāiegūst
izglītība, jāsaprot,
kādi procesi notiek
komandā, kolektīvā.
Kolektīvs visu laiku
mainās, tam ir uz-
rāvieni un kritumi,
FEBRUĀRIS 2015 | www.lff.lv
progresēs,
man viņu
vajadzēja.
treneris.
- Ar ko jūs kopā to-
reiz mācījāties?
- Piemēram, ar
Kurbanu Berdijevu.
- Teicāt, ka spēlētā-
ja karjeras laikā
negribējāt dzīv-
ot Maskavā un at-
griezāties Rīgā, bet
pēc tam sanāca tā,
ka aizbraucāt uz tu-
rieni un nodzīvojāt
divus gadus. Kas bija
mainījies?
- Es gribēju strādāt
par treneri, man bija
mērķis augt un iet uz
priekšu. Mani nekad
nav apmierinājusi
pirmā vieta Latvijas
Virslīgā. Tas ir
brīnišķīgi pirmo reizi,
labi otro un trešo. Bet
pēc tam gribas cita
veida panākumus,
kaut ko sasniegt
arī Eirokausos un
ar izlasi. Un es
sapratu, ka bez
labi sagatavotiem
spēlētājiem neko
nesasniegs arī izlase.
Piemēram, Igaunija
izvēlējās ceļu, ka
labākie spēlētāji devās
spēlēt uz ārzemēm,
mums atkal bija
cits modelis – viņi
spēlēja “Skonto”. Un
jāatceras, ka gan
Igors Stepanovs, gan
Imants Bleidelis,
gan Juris Laizāns,
gan daudzi citi uz
“Skonto” atnāca
septiņpadsmit gadu
vecumā. Vecumā, kad
daudzi spēlētāji pazūd
– viens apstājas
FOTO: Zigismunds Zālmanis
Latvijā ir labi attīstīts
bobslejs, bet tur taču
arī nebūt ne visi kļūst
par labākajiem. Daži
atsijājas, daži iet
tālāk. Tāpat arī fut-
bolā. Turklāt faktoru,
kas nosaka izdošanos
vai neizdošanos, ir
daudz – konkurence,
- Bet uz augšu aizgā- talants, spēja iekļau-
ties komandā, attiecī-
ja nebūt ne visi.
bas ar treneri.
Piemēram, tādi
spēlētāji kā Renārs
Vucāns un Vsevolods - Vai kādu faktoru
Līdaks tika uzskatīti spēlē arī veiksme?
par Latvijas nākotnes - Veiksme nav pir-
majā un arī ne otrajā
spēlētājiem, bet
vietā. Galvenie ir ta-
beigās neko nesas-
niedza.
lants un darbs. Bez
veiksmes, protams,
- Protams, protams.
izaugsmē, cits
vienkārši beidz spēlēt,
ar citu notiek vēl kaut
kas cits. Savukārt
kāds iet uz augšu. Un
mans uzdevums bija
panākt, lai visi, kas
atnāk uz “Skonto”, iet
uz augšu.
nevar, taču sports
nav loterija. Tā var
gadīties vienu reizi,
bet ne pastāvīgi.
(Domā.) Runājot par
veiksmi – laikā, kad
izlasi trenēja Revazs
Dzodzuašvili, bet es
biju viņa palīgs, mēs
uz maču pret Grieķiju
paņēmām koman-
dā Māri Verpakovski.
Viņš toreiz visu spē-
li laukumā nebija
redzams, bet viņam
uzspīdēja veiksme,
un Māris īstajā brīdī
nonāca pie bumbas
un guva vārtus. Jā,
tā bija veiksme, bet
ne viss pārējais, kas
FEBRUĀRIS 2015 | www.lff.lv