saņēmu tikai pēc kāda laika, debitēju
izlasē, iznākot uz maiņu Pasaules
čempionāta atlases cikla spēlē pret
esošo Eiropas čempioni Dāniju. Pēc tam
jau mani uz izlasi aicināja regulāri, un
pastāvīgs tās dalībnieks biju līdz pat
2010.gadam.
- Attiecības ar Gili uzlabojās?
- Jā, laika gaitā tās uzlabojās un vēlāk
atkal kļuva labas. Gilis saprata, ka es
izdarīju pareizi, aizejot uz stiprāku
komandu, kurā bija labāki apstākļi un
augstāki uzdevumi.
- Kad gājāt laukumā pret Dāniju,
kājas netrīcēja?
- Protams, bija uztraukums un spēcīgas
emocijas. Turklāt man tā bija de-
bija pārpildītā Daugavas stadionā.
Atmosfēra bija brīnišķīga un dzina
mūs visus uz priekšu. Tas pats notika
nākamajā spēlē pret Spāniju, kura arī
noslēdzās ar 0 pret 0. Abu šo koman-
du līmenis tomēr bija daudzas reizes
augstāks nekā mūsējais. Taču spējām
parādīt raksturu un paņēmām punk-
tus pret abām.
- Kura spēle bija grūtāka?
- Tās ir grūti salīdzināt, jo abu koman-
du spēles stili tomēr ir ļoti atšķirīgi.
Spāņi vairāk spēlēja tehnisku futbolu,
bet dāņi - spēka futbolu.
- Izbraukumā pēc tam abām šīm
komandām zaudējāt.
- Jā. Dānijai ar 0 pret 2, bet Spānijai ar
0 pret 5. Lai gan pēc pirmā puslaika
rezultāts vēl bija 0 pret 0, otrajā viņi
iesita visu, ko neiesita Rīgā.
- Līdzjutēji Jūs pazīst kā centra
pussargu, taču sākotnēji šajā pozīcijā
nemaz nespēlējāt.
- Jā, pie Direktorenko spēlēju kā malējais
pussargs, savukārt Gilis mani sākotnēji
redzēja kā malējo aizsargu. Biju fizis-
ki spēcīgs un darbojos kā uzbrūkoša
tipa malējais aizsargs. Savukārt, kad
pārgāju uz Skonto, sākumā spēlēju gan
kā malējais aizsargs, gan kā malējais
pussargs, bet izlasē sākotnēji biju
labās malas malējais pussargs. Vi-
etu laukuma centrā zem uzbrucējiem
man jau vēlāk atrada Zahodins. Tā arī
gandrīz visu savu karjeru nospēlēju kā
uzbrūkošs pussargs, savukārt karjeras
beigās jau kļuvu par balsta pussargu,
kurš vairāk palīdz aizsardzībā.
- Kurā pozīcijā vislabāk patika spēlēt
pašam?
- Centrā zem uzbrucējiem. Laikam
esmu vienīgais pussargs, kurš kļuvis
par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju –
tajā sezonā guvu 19 vārtus. Visi pārējie
bombardieri ir bijuši uzbrucēji.
- Skonto savulaik ļoti cienīgi cīkstējās
ar Barcelona, izbraukumā zaudējot
tikai ar 2 pret 3, turklāt pēdējos vārtus
ielaižot pēdējās mača sekundēs pēc
pretinieka realizēta 11 metru soda sit-
iena. Kā atceraties šo maču?
- Tajā dienā, kad spēlējām ar Barcelo-
na, piedzima mana meita. (smaida) Bet
atceros, kā atbraucām uz Barselonu un
mūs sagaidīja žurnālisti, kameras, in-
tervijas...Uzmanība bija milzīga, neko
tādu nebijām pieredzējuši, bijām šokā.
Taču tas viss virzīja mūs uz priekšu, mēs
redzējām uz ko tiekties, mēs gribējām