Latvijas Futbols Aprīlis 2014 - Page 112

saņēmu tikai pēc kāda laika, debitēju izlasē, iznākot uz maiņu Pasaules čempionāta atlases cikla spēlē pret esošo Eiropas čempioni Dāniju. Pēc tam jau mani uz izlasi aicināja regulāri, un pastāvīgs tās dalībnieks biju līdz pat 2010.gadam. - Attiecības ar Gili uzlabojās? - Jā, laika gaitā tās uzlabojās un vēlāk atkal kļuva labas. Gilis saprata, ka es izdarīju pareizi, aizejot uz stiprāku komandu, kurā bija labāki apstākļi un augstāki uzdevumi. - Kad gājāt laukumā pret Dāniju, kājas netrīcēja? - Protams, bija uztraukums un spēcīgas emocijas. Turklāt man tā bija de- bija pārpildītā Daugavas stadionā. Atmosfēra bija brīnišķīga un dzina mūs visus uz priekšu. Tas pats notika nākamajā spēlē pret Spāniju, kura arī noslēdzās ar 0 pret 0. Abu šo koman- du līmenis tomēr bija daudzas reizes augstāks nekā mūsējais. Taču spējām parādīt raksturu un paņēmām punk- tus pret abām. - Kura spēle bija grūtāka? - Tās ir grūti salīdzināt, jo abu koman- du spēles stili tomēr ir ļoti atšķirīgi. Spāņi vairāk spēlēja tehnisku futbolu, bet dāņi - spēka futbolu. - Izbraukumā pēc tam abām šīm komandām zaudējāt. - Jā. Dānijai ar 0 pret 2, bet Spānijai ar 0 pret 5. Lai gan pēc pirmā puslaika rezultāts vēl bija 0 pret 0, otrajā viņi iesita visu, ko neiesita Rīgā. - Līdzjutēji Jūs pazīst kā centra pussargu, taču sākotnēji šajā pozīcijā nemaz nespēlējāt. - Jā, pie Direktorenko spēlēju kā malējais pussargs, savukārt Gilis mani sākotnēji redzēja kā malējo aizsargu. Biju fizis- ki spēcīgs un darbojos kā uzbrūkoša tipa malējais aizsargs. Savukārt, kad pārgāju uz Skonto, sākumā spēlēju gan kā malējais aizsargs, gan kā malējais pussargs, bet izlasē sākotnēji biju labās malas malējais pussargs. Vi- etu laukuma centrā zem uzbrucējiem man jau vēlāk atrada Zahodins. Tā arī gandrīz visu savu karjeru nospēlēju kā uzbrūkošs pussargs, savukārt karjeras beigās jau kļuvu par balsta pussargu, kurš vairāk palīdz aizsardzībā. - Kurā pozīcijā vislabāk patika spēlēt pašam? - Centrā zem uzbrucējiem. Laikam esmu vienīgais pussargs, kurš kļuvis par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju – tajā sezonā guvu 19 vārtus. Visi pārējie bombardieri ir bijuši uzbrucēji. - Skonto savulaik ļoti cienīgi cīkstējās ar Barcelona, izbraukumā zaudējot tikai ar 2 pret 3, turklāt pēdējos vārtus ielaižot pēdējās mača sekundēs pēc pretinieka realizēta 11 metru soda sit- iena. Kā atceraties šo maču? - Tajā dienā, kad spēlējām ar Barcelo- na, piedzima mana meita. (smaida) Bet atceros, kā atbraucām uz Barselonu un mūs sagaidīja žurnālisti, kameras, in- tervijas...Uzmanība bija milzīga, neko tādu nebijām pieredzējuši, bijām šokā. Taču tas viss virzīja mūs uz priekšu, mēs redzējām uz ko tiekties, mēs gribējām