“Vilks ir agresīvs, viņš ir plēsējs –
dzīvnieks, kas iedveš bailes.
Kad vilki dodas medībās, viņi to dara
vienā barā. Futbolā tas nozīmē
spēcīgu komandas iekšējo garu.”
cētos lielajiem turnīriem, komandas
sastāvā jābūt lieliskiem ekspertiem
un dominējošiem katrā pozīcijā, kas
apveltīti ar attiecīgajām kvalitātēm!
Tas ir viens no iemesliem. Jauno
spēlētāju sagatavošanas sistēma
sagatavo labus futbolistus, bet ne
pietiekoši labus Eiropas vadošajam
līmenim. Esmu iepriekš to vairākkārt
teicis, kamēr vēl biju Somijas izlases
galvenais treneris. Daži cilvēki man
piekrita, daži – nē. Taču tas tā notiek.
Viedokļu atšķirība ir viens no futbola
skaistumiem.
Otrkārt, futbols mūsu valstī konkurē
ar daudziem citiem sporta veidiem
par salīdzinoši limitētu skaitu ta-
lantīgu jauniešu. Finansējuma ziņā
mums bagātais ir hokejs. Somijā
populāri sporta veidi ir basketbols,
vieglatlētika, ziemas sporta veidu
disciplīnas, motoru sports. Iedzīvo-
tāju skaits ir tikai 5,5 miljoni. Jā, tas ir
vairāk nekā, piemēram, Latvijai, taču
globāli tas tomēr ir tikai 5,5 miljoni.
Sākot dalīt jauniešus dažādos sporta
veidos, tas futbolam noņem pietie-
kami daudz.
Tas, ka Somijā ir izplatīti daudzi spor-
ta veidi, tomēr nav slikta lieta. Tas ir
lieliski. Somija ir sportiska nācija, par
to nav šaubu. Tomēr, ja paskatā-
mies valstis, kur futbols pārliecinoši
ir sporta veids numur viens, pārējie
sporta veidi tur ir krietni aiz futbo-
la. Tur futbols ir kā reliģija. Somijā ir
cita mentalitāte. Tas arī ir viens no
iemesliem, kāpēc iepriekš neesam
kvalificējušies finālturnīriem.
Tāpēc Somijai ir jādara lietas labā.
Ticu, ka Somijas Futbola asociācija
domā par to un ir veikusi nepiecie-
šamos soļus šī mērķa sasniegšanai.
Kas zina, kas sagaida nākotnē? Taču
šobrīd, lai arī Somija ir mana dzim-
tene, mana darba galvenā prioritā-
te ir Latvija. Simtprocentīgi! Šobrīd
domāju tikai par to, kas mums šeit
jāpaveic, lai kļūtu labāki. Ticu, ka ir
2018 #2 (#24) | www.lff.lv
vairākas būtiskas lietas, ko varam uz-
labot. sistemātiski, ticu, ka vēlamais rezul-
tāts neizpaliks.
Latvija arī ir valsts ar salīdzinoši ne-
lielu iedzīvotāju skaitu, turklāt arī šeit
attīstīti ir daudzi sporta veidi. So mijā
gan to ir vairāk. Manā dzimtenē kon-
kurence sporta veidu vidū par jau-
niešiem ir patiešām skarba. Sporta
veida popularitātei jauniešu vidū ir
jābūt elkiem un dzīviem paraugiem!
Lai Latvijā futbols būtu populārākais
sporta veids, nepieciešami futbolisti,
kas regulāri spēlētu lielajos ārzemju
klubos un labākajos Eiropas vai pa-
saules turnīros. Šobrīd tādu lielu vār-
du Latvijas futbolā nav. Jācer, ka tādi
parādīsies! - Kā nokļuvāt Taizemes čempionā-
tā? Vai tobrīd vēlējāties pamēģināt
kaut ko jaunu?
- Precīzi! Gūt jaunu pieredzi - tas
bija galvenais iemesls. Jau biju tre-
nējis trīs klubus Skotijas Premjerlīgā,
strādājis ar Somijas valstsvienību
un arī pašmāju klubiem, ļoti daudz
darbojies UEFA labā. Piemēram, pie
UEFA-Pro treneru licences prog-
rammas visā Eiropā. Jutu, ka Eiropas
futbolu biju iepazinis pietiekami labi.
Šeit ir laba futbola mentalitāte, infra-
struktūra un viss nepieciešamais, lai
sekmīgi strādātu.
Top līmeņa futbolisti neaug kokos
kā āboli. Šādi spēlētāji ir jāaudzina!
Mums jābūt tādiem kā skulptoriem,
kas veido un trenē šādus spēlētājus
gan mentāli, gan fiziski. Šajā jomā jā-
iegulda liels darbs! Es runāju ar jau-
natnes treneriem un speciālistiem
federācijā par to, kas jau tiek veikts
šajā jomā. Ir ieviesti konkrēti plā-
ni un projekti, kas ir ļoti labi. Mums
nākotnē patiešām jāpievērš lielāka
uzmanība jauno spēlētāju attīstībai.
Iepriekšējās spēles jauniešu izlašu lī-
menī parāda, ka Latvijas futbolam ir
gaiša nākotne. Jutu, ka iemācīšos vēl vairāk, ja do-
šos uz pilnīgi citu kultūru, strādāšu
ar citu futbolistu mentalitāti un cita
līmeņa menedžmentu. Es to vien-
kārši gribēju. Pirms tam man bija
pārrunas par darbu Austrālijā, ASV
un pat Ķīnā. Tā vai cita iemesla dēļ
tas nerealizējās. Pēc tam kā no zilām
debesīm caur sakariem nāca pie-
dāvājums no Taizemes. Apdomāju
piedāvājumu. Sapratu, ka tas būs pil-
nīgi citādi, nekā strādāt Eiropā, tur-
klāt radīsies iepriekš nepieredzētas
problēmas.
- Kā Somijā tika uztverta ziņa par
to, ka Miksu Pātelainens kļuvis par
Latvijas izlases galveno treneri?
- Ļoti pozitīvi! Daudzi federācijas un
futbolam tuvi cilvēki apsveica ar šo
amatu un novēlēja veiksmi. Saņēmu
daudz īsziņu un telefona zvanu ar
atbalsta un laba vēlējumiem. Ir pa-
tīkami apzināties, ka atbalsta. Ar sev
tuvāko cilvēku atbalstu un Latvijas
futbola līdzjutēju uzticību, ieguldot
smagu darbu, darīsim visu, lai attīs-
tītu mūsu komandu! Ticu, ka smags
un godprātīgs darbs vienmēr nove-
dīs līdz kārotajam mērķim. Tas var
prasīt daudz laika, taču, ja mēs visi
kopā pieiesim lietām mērķtiecīgi un
Es ne mirkli nenožēloju, ka devos
strādāt uz Taizemi. Tā bija fantastis-
ka pieredze. Pirmajā mēnesī biju ļoti
nikns, jo radās pārsteidzošas organi-
zatoriskas problēmas. Esmu piera-
dis strādāt profesionāli, visu plānot
savlaicīgi, ievērojot darbu secību.
Taizemē daudzas lietas notika citādi.
Lai arī sākotnēji biju saniknots, klusī-
bā pie sevis teicu, ka ir jānomierinās,
jo tas ir tas, pēc kā esmu atbraucis –
jauna pieredze.
Otrajā mēnesī es jau sāku smai-
dīt, uztvert kārtējos izaicinājumus
un pārsteigumus ar pozitīvu skatu.
Trešajā mēnesī jau atkal atgriezās
neapmierinātība. Ceturtajā mēnesī
Dāvis Ikaunieks #11vilki
2018 #2 (#24) | www.lff.lv