Latvijas Futbols #24 | Page 18

19 “Jaunībā biju tāds mierīgs, nosvērts, ka tik kādam pāri neizdarītu, bet šobrīd, izejot cauri visiem tiem gadiem, saprotu – ja tu pats par sevi necīnies, neviens tavā vietā to nedarīs.” dzējušāks spēlētājs, cilvēks vai tēvs. Tās lietas ir nāku- šas klāt – es vairs nedomāju tikai par pašu spēli, man tagad ir cita motivācija. - Kā ir atrasties Valmieras komandā, salīdzinot ar FK Metta/LU? - Grūti salīdzināt. Filozofijas ir atšķirīgas un arī ceļš, kuru katra komanda ir gājusi un iet. Valmierā tikko ir notikušas pārmaiņas – Virslīgai tomēr ir citas pra- sības. Lai kaut ko varētu sasniegt, ir jāveic cita veida darbs. Pirmkārt, ir jāmainās domāšanai. - Jūs domājat - komandu, vadību, trenerus? - Visus. Visiem, kuri ir apkārt komandai, ir jāmaina domāšana un jāieiet citā līmenī. Rīgā un Valmierā ir pavisam citas iespējas. Tāpēc ir grūti salīdzināt – it kā abas komandas ir pastarīši, bet ikdienas filozofija katrai ir pavisam citā da. - Jūs ar Valmieras komandu trenējaties ikdienā? - Pēc iespējas. Man ir noruna, ka divas trīs reizes ne- dēļā braucu uz treniņiem. Sen biju solījis, ka Valmiera būs tas klubs, kurā noslēgšu spēlētāja karjeru. Pirms šīs sezonas viss sakrita – komanda atgriezās Virslīgā, un es uztvēru to kā mājienu, ka ir laiks. 2018 #2 (#24) | www.lff.lv MEKLĒ MŪS INTERNETĀ UN POPULĀRĀKAJOS SOCIĀLAJOS TĪKLOS - Pēdējās sezonās esat spēlējis ne tikai sev ieras- tajā uzbrucēja pozīcijā, bet arī kā centra aizsargs! - Jā, bija Metta/LU arī tādi brīži. Pirms diviem gadiem satraumējās aizsargi, un treneris nolēma mani izmē- ģināt. Arī Valmierā esmu spēlējis kā centra aizsargs – Latvijā nav nemaz tik vienkārši atrast atbilstošus centra aizsargus. Man ir pieredze, un es spēju vadīt aizsardzības līniju. Skaidrs, ka tā nav mana pamata pozīcija un es tur nejūtos tik komfortabli un ērti, bet komandas interesēs es varu spēlēt jebkurā pozīcijā. - Tagad jau visi maina pozīcijas. Piemēram, centra aizsargs Pāvels Mihadjuks ir balsta pussargs! - Jā. Arī mani mēģināja kā balsta pussargu, nospēlē- ju dažas spēles, bet tā nebija mana pozīcija - tad jau labāk būt kā centra aizsargam. Metta/LU šajā pozīcijā vienā sezonā nospēlēju vairāk nekā apli, un jāsaka, ka mums gāja diezgan labi – komandai bija pienesums un labums. - Ja atskatāties uz karjeru – vai esat ar to apmie- rināts? - Kad man bija 20 gadi, strādāju ar tādu motivāciju, lai man nav, ko nožēlot. Skaidrs, ka tagad uz karjeru skatos ar citu pieredzi un acīm. Bija iespējams dau- dzas lietas darīt citādi, bet nav tā, ka es sev kaut ko pārmestu vai nožēlotu. - Ko jūs darītu citādi? - Pirmā lieta – izvirzītu augstākus mērķus! Atceros, ka laikā, kad gāju uz Skonto, raustījos, nebiju pārlie- cināts, ka gribu būt futbolists. Šobrīd noteikti izvirzītu augstākus mērķus un ietu uz tiem mērķtiecīgāk, būtu nekaunīgāks. Jaunībā biju tāds mierīgs, nosvērts, ka 2018 #2 (#24) | www.lff.lv