Latvijas Futbols #24 | Page 16

17 Pēdējais Mohikānis Teksts: Ivars Āboliņš | Foto: Nora Krevņeva-Baibakova G atis Kalniņš nemanot ir kļuvis par Latvijas futbola veterānu un vienu no vecākajiem spēlētājiem Virslīgā. Paralēli spēlētā- ja karjerai Valmiera Glass ViA komandā viņš trenē bērnus JDFS Alberts vienībā, par mērķi izvirzījis darbu dažādās Latvijas izlasēs, un uzskata, ka mūsdienu paaudzes galvenā problēma ir nevēlēšanās uz- varēt par katru cenu. - Jūs esat viens no pēdējiem tā saucamās mūsu zelta paaudzes futbolistiem, kurš spēlēja jau laikā, kad Latvijas izlase izcīnīja vietu Euro 2004, un spēlējat jop- rojām! - Ir jau vēl pa kādam – Andrejs Pavlovs, Pāvels Mihadjuks, Kristaps Grebis, Ģirts Karlsons. Bet, jā, - nu jau jūtos kā veterāns. Veids, kādā šobrīd spēlēju, diemžēl ir amatiera statusā. Taču pieprasījums pēc ma- nis vēl ir, un spēlēšanas gribēšana - arī. Pats ikdienā trenēju bērnus Al- berts komandā un redzu, ka tas nav nemaz tik vienkārši futbolā sasniegt kaut kādu līmeni. Tas rada papildu motivāciju vēl uzspēlēt. “Man šo jautājumu uzdod jau pēdējos sešus gadus, un es vienmēr atbildu – skatīsimies.” 2018 #2 (#24) | www.lff.lv - Vai šī ir pēdējā sezona? - Skatīsimies. Man šo jautājumu uz- dod jau pēdējos sešus gadus, un es vienmēr atbildu – skatīsimies. Bet droši vien, ka katra nākamā sezona ir arvien tuvāk un tuvāk tai pēdējai. Taču - vai tā ir pēdējā, simtprocen- tīgi es to pateikt nevaru. - Bet Valmiera Glass ViA ir pēdē- jais klubs? - Virslīgas līmenī, visticamāk, pēdē- jais. Es neticu, ka man vēl pēkšņi no gaisa nokritīs kāds piedāvājums. Lai gan - varbūt 1. līgā varētu uzspēlēt arī kaut kur citur, skatīšos no apstāk- ļiem un vēlēšanās, no tā, vai to varēs apvienot, vai redzēšu segum`u un jēgu. Tāpēc negribas zīlēt. - Agrāk spēlējāt Skonto FC, cīnī- jāties par čempionu titulu. Tagad spēlējat jau otrajā klubā, kurš ir acīmredzams pastarītis un uzvar reti. Kādu tas atstāj psiholoģisko ietekmi? - Skaidrs, ka tas ir citādi - tu katrā spēlē cīnies ar sevi un savu ego. Skaidrs, ka spēlēšanas ziņā tas ir ci- tādi, bet, spēlējot arī pagalmā 8 pret 8, futbols ir sporta veids, kurā tu cī- nies par uzvaru un mēģini sevi kaut kādā veidā realizēt. Vai tas ir čem- pionu komandā, vai pastarīšu ko- mandā – tas arvien sagādā prieku. - Bet mentāli ir atšķirība? - Protams, ka visu laiku zaudēt nav nekas patīkams, taču mēģinu būt optimistisks un saskatīt tajā visā kaut kādus plusus, izaugsmes iespē- jas citiem spēlētājiem, kuras varu veicināt ar kādu padomu kā piere- 2018 #2 (#24) | www.lff.lv