Latvijas Futbols #24 | Page 14

fējusies prasme uzdot jautājumus , jo tos parasti uzdod tev . Kā ir tagad ? - Jautājumu noteikti ir krietni vairāk . Ir daudzas lietas , kuras man ir jānoprecizē , kurās joprojām neesmu pietiekami kompetents , tāpēc jautājumi šobrīd lieti noder , lai palielinātu zināšanu bāzi . Turklāt , vairāk iedziļinoties , jautājumu kļūst arvien vairāk , un mums kā aukstajiem ziemeļniekiem tie arī ir jāprot un jāsaņemas drosme uzdot . Tas šobrīd lieti noder arī studējot . Studijas man atvērušas jaunu pasauli un likušas saprast , ka dažbrīd šķietami stulbs jautājums ir vērtīgāks nekā atbildes nenoskaidrošana . Tagad vēl augstāk novērtēju personas , kas allaž spēj saglabāt augstu zinātkāri . - Toreiz Rītups spēju uzdot jautājumus skaidroja ar jautājumu uzdošanu sev . Kā tie tev šobrīd ir mainījušies ? - ( Aizdomājas .) Tas ir ļoti filozofisks jautājums . Ir mainījies segments . Un jautājumu svars - arīdzan . Tie nav par to , vai iesi pagulēt diendusu , vai papildus aiziesi uz trenažieru zāli . Tie profesionālā ziņā aptver krietni lielāku cilvēku loku nekā tikai es . - Kas būtu tie jautājumi , kurus tu vēlētos uzdot Latvijas futbola līdzjutējam ? - Pat nezinu , vai tas būtu jautājums . Drīzāk tas būtu lūgums , lai katrs , kuram rūp Latvijas futbols , ar savu iesaisti , jautājumu un padomu palīdzētu mums sasniegt nospraustos mērķus un īstenot jaunas idejas . - Pēc tāda nedaudz filozofiska ievada vēlētos nedaudz ielekt atpakaļ tavā futbolista karjerā . Tajā esi ticies ar ne mazums zvaigznēm un turpini to darīt arī tagad . Vai kādreiz ir radusies cilvēcīga vēlme uztaisīt ar kādu no viņiem pašbildi ? - Ik pa laikam pieķeru sevi pie tādas domas . Noteikti ir cilvēki , ar kuriem vēlētos nofotografēties . - Tavā telefonā kāda no šādām bildēm ir atrodama ? - Nekad neesmu slēpis , ka mana kaisle ir rokmūzika , un uz to šādā ziņā man arī visvairāk ir vilcis . ( Smaida .) Visvieglāk nodefinēt vēlmi ar kādu nofotografēties ir tad , ja tas ir kāds bērnības elks , bet , manuprāt , ar katru , kurš mani iedvesmo , būtu gatavs taisīt selfijus ( smejas ), jo tā principā ir atmiņu iemūžināšana . Tagad daudz par to tiek spriests , ka tik daudz dzīvē vērojam caur telefona ekrāniem . Arī Pasaules kausā uzņemtas ļoti daudzas bildes , jo cilvēciski vēlamies šo sajūtu sev kādā veidā paturēt . - Turpinot par zvaigznēm Anglijā . Vai visi no viņiem arī ir tik nesatricināmi ārpus spēles ? - Sportistu profesijai ir tā redzamā un glancētā daļa , ko visi redzam , bet ir arī otra puse , par kuru pēdējā laikā , par laimi , arvien vairāk tiek runāts . Mēs arvien biežāk dzirdam par dažādām problēmām , ar kurām saskaras profesionāli spēlētāji , un tā nav nespēlēšana vai kas tamlīdzīgs . Tās ir dziļākas problēmas , kas saistītas ar spiedienu , ko tev uzliek sabiedrība , fani , un to , ko sportists uzliek pats sev . Ne visi ar to spēj tikt galā , un , ja netiek meklēta palīdzība , tas var novest pie nopietnām sekām . Tāpēc ir prieks , ka pēdējā laikā par to sāk runāt atklāti . Arī es aicinātu to darīt , stāstot pieredzi , lai tādā veidā varētu palīdzēt kādam citam , kurš šaubās un varbūt pat baidās lūgt palīdzību . - Pieminēji neredzamo daļu , un uzreiz atmiņā atausa Anglijas aizsarga Denija Rouza nesenā atzīšanās , ka viņš cieš no depresijas . - Ir ļoti daudz gadījumu , kad futbolisti cieš no depresijas . Publiski ļoti plaši tika atspoguļota Ārona Lenona stāsts . Daudziem , kas raugās no malas , tas bija pārsteigums , jo pēkšņi izrādījās , ka cilvēks , kuram šķietami ir viss , katru dienu skatās četrās sienās un domā , kā tam visam padarīt galu . Tas varbūt ir tāds ekstrēmākais variants , bet ir daudzi citi , kas lēnām , bet tāpat noved pie tā paša rezultāta . Ir ļoti daudz spēlētāju , kuri netiek ar sevi galā , kuri pēc karjeras beigām ieslīgst alkoholā , apātijā vai depresijā . Šīm problēmām noteikti būtu jāpievērš lielāka uzmanība gan klubu , gan arī federācijas līmenī , lai problēmas aktualizētu . - Kā tev sanāca tikt galā ar apziņu par karjeras beigām ? - Nu , redz , viens no plusiem ir tas , ka man tā pāreja sanāca tik īsa . Man nebija laika par to visu domāt . Taču , ja godīgi , atceroties atgriešanos no Čehijas , varēju likt punktu jau tad . Tāpēc man jāpateicas gan FK Liepāja , gan Riga FC , kuri pieņēma mani un palīdzēja man samierināties ar domu , ka karjeras beigas tūlīt pienāks . Pozitīvi bija arī tas , ka šīs transformācijas gaitā tika nosprausts nākamais mērķis , kas sportistam ir ļoti svarīgi , lai spētu saglabāt motivāciju . Esmu tāds cilvēks , kuram ir jāmetas jaunos piedzīvojumos . No vienas puses , tas ir labi , no otras - esmu aizdomājies , ka tas vienmēr liek skatīties uz lietām , ko varu uzlabot . Tas brīžiem traucē izbaudīt sasniegto . Manuprāt , ir ļoti būtiski izbaudīt to , kas ir sasniegts . Ceru , ka iemācīšos . - Par epizodi no Čehijas posma . Zinu , tas izvērtās sarežģīts arī kājas problēmu dēļ . Kas tur īsti notika ? - Toreiz atteicās viens no kājas nerviem . Iekāpjot mašīnā , tu vairs nespēj nospiest pedāli . Neslēpšu , tas bija ļoti grūts dzīves posms , kurā ķermenis mēģināja kaut ko pateikt , tikai es īsti nevarēju to saprast . Tā ir tāda trauma , kurā tev fiziski nekas nesāp - tu vienkārši nespēj pacelt pēdu . Principā tev nefunkcionē kāja . Vienīgais , ko tu vari darīt , ir sēdēt gultā un runāties ar savu pēdu . Lai arī kā tu censtos sakopot visus spēkus , tu to nevari pakustināt . Tā es pavadīju aptuveni pusotru mēnesi , kura laikā sanāca daudz domāt , kas notiek , un , vai man izdosies atjaunot nervu impulsu , jo viennozīmīgas atbildes no ārstiem nebija . - Kā tev izdevās tikt ar to galā ? - Pamazām to kāju pierunāju , impulsi lēnām atgriezās un līdz ar tiem - arī kustības . Sagatavošanos otrai sezonas daļai ar Duklu es sāku vēl ar daļēji funkcionējošu kāju , ar laiku kustībām atjaunojoties pavisam . Tā bija ļoti vērtīga pieredze , ko tagad stāstu , tiekoties ar jaunajiem futbolistiem . - Pasaules kausa laikā Rivaldo pub-
2018 # 2 (# 24 ) | www . lff . lv