35
No Taizemes uz Latviju
Teksts: Viktors Sopirins | Foto: LFF, Nora Krevņeva-Baibakova
M
iksu Pātelainens trieca bumbas tīklā jau tad, kad daudzi šā brīža Latvijas valstsvienības
spēlētāji nemaz vēl nebija piedzimuši. Aizvadījis bagātu spēlētāja karjeru – tostarp sa-
kot savu vārdu arī Somijas izlasē un Anglijas Premjerlīgā, jaunais Latvijas valstsvienības
stūrmanis jau duci gadu nostrādājis arī trenera arodā. Un Miksu neslēpj, ka pie mūsu izlases
grožiem ķēries ar patiesi lielu motivāciju, cerot arī uz vilku spēku: “Kad vilki dodas medībās, viņi
to dara vienā barā. Futbolā tas nozīmē spēcīgu komandas iekšējo garu. Turklāt tas ir organizēts
bars, kuram ir izkopta taktika. Ir daudz lietu, kas pielīdzināmas futbola komandai. Un man tas
ļoti patīk!”
Avots: arabarchive.co.uk Avots: sportsworldcards.com
- Pastāstiet, kā sākās Jūsu ceļš
futbolā?
- Mans tēvs (Matti Paatelainen – no
somu val.) arī bija futbolists. Viņš
aizvadīja 50 spēles Somijas nacio-
nālajā izlasē, bija tās centra uzbru-
cējs un kapteinis. Mana nokļūša-
na futbolā notika dabīgi, jo sekoju
tēva pēdām. Kad man bija vien divi
gadi, tēvs ņēma līdzi uz treniņiem.
Atceros, ka aptuveni septiņu gadu
vecumā kopā ar tēvu devos izbrau-
kumos ar viņa pārstāvētā kluba FC
Haka autobusu. Šī komanda tobrīd
bija ļoti sekmīga. Lai gan esmu tre-
nējies arī citos sporta veidos – kā
vingrošanā, vieglatlētikā, skriešanā,
nedaudz hokejā, arī daudz slēpo- jis dažādās distancēs un spēlējis
basketbolu, es izaugu futbola vidē,
futbols vienmēr bija manā galvā
un sirdī. Biju ļoti aktīvs jaunietis.
Mans tēvs uzskatīja, ka futbolistam
ir jābūt vispusīgi attīstītam, apveltī-
tam ar dažādiem talantiem, kurus
var attīstīt, nodarbojoties vairākos
sporta veidos. Futbola laukumā viņš
bija uzbrucējs.
2018 #2 (#24) | www.lff.lv
Nekad neesmu bijis spiests kaut ko
darīt. Kad man apritēja 10 vai 12
gadi, teicu tēvam, ka vēlos kļūt par
profesionālu futbolistu. Tobrīd ārze-
mēs bija vien daži profesionāli So-
mijas spēlētāji. Tas bija mans mēr-
ķis kopš bērnības. Tēvs sagatavoja
Avots: doingthe92.com
individuālo treniņu programmu.
Protams, paralēli tam spēlēju vietē-
jā futbola komandā, taču tieši viņš
bija mans personīgais treneris. Tēvs
bija ļoti prasīgs, gudrs, taisnīgs un
vienlaikus ļoti pozitīvs cilvēks. Tur-
klāt ļoti nozīmīga vieta manā dzīvē
bija arī mātei. Viņa manā izaugsmē
ienesa tā saucamo psiholoģisko
līdzsvaru, kas ir ļoti nozīmīgs faktors
katra futbolista un jaunieša perso-
nības attīstībā.
Laikam ejot, izmantoju savas iespē-
jas. Iekļuvu Somijas U-16 jaunie-
šu izlasē, saņēmu iespēju debitēt
profesionālajā futbolā nacionālajā
izlasē salīdzinoši jaunā vecumā.
“Todien nevarēju pat
iedomāties, ka kādu dienu
pats spēlēšu Premjerlīgā.”
2018 #2 (#24) | www.lff.lv