29
Starp vīna un
futbola garšām
“Vienmēr cenšos pieminēt, ka arī pie mums
futbols ir lielā cieņā un, lai arī esošajā brīdī
mums nav ziedu laiki, tie tuvākajā nākotnē
varētu atgriezties.”
Teksts: Elvijs Ērglis | Foto: Nora Krevņeva-Baibakova
L
atvija nekad nav bijusi vīna zeme, taču Eiropas
labākais un pasaules septītais labākais vīnzinis
nāk tieši no Latvijas, nebaidoties vilkt paralēles
ar futbolu un norādot, ka arī mēs varam būt starp
labākajiem. Viņaprāt, Latvija ir futbola zeme un tā
viņš to pasniedz arī pasaulei. Sporta karaļa vietu
Raimonda Tomsona dzīvē nav grūti nojaust, jo
gluži kā savās atbildēs iekļautajos piemēros arī jau-
nais restorāna Vincents vadītājs sarunā par futbolu
izmainās, atklājot gan savas bērnības atmiņas, gan
sapņus!
- Zinu, ka tavā dzīvē futbols nav reta parādība. Kad tā
notika pirmo reizi?
- Rojā, kur es uzaugu. Toreiz vispār Roja ar sportu bija uz Tu
un mums arī bija ļoti strikts sporta skolotājs Jānis Volajs. Ne-
zinu, vai viņš joprojām ar to nodarbojas, bet kādu laiku viņš
ir bijis Latvijas florbola izlases fiziskās sagatavotības treneris.
Viņš mums iemācīja ievērot disciplīnu, to, kā jāattiecas pret
saviem pienākumiem un jārespektē gan treneri, gan koman-
das biedri, gan pretinieki. Viņš mums deva iespēju nodarbo-
ties ar dažādiem sporta veidiem. Lai arī basketbols man ne
īpaši patika, atceros, ka spēlēju arī to, jo patika sports kā tāds.
Daudz tika spēlēts florbols, īpaši Rojas skolēnu komandas lī-
menī un, protams, futbols, kas kopš bērnības kā sports man
allaž bija paticis vislabāk. Tas pašam, šķiet, arī vislabāk pa-
devās, kas aizraušanos tikai vairoja. Nekādā nopietnā līmenī
mēs nespēlējām, bet Rojas jauniešu komanda mums bija.
Turklāt Rojai bija sadraudzības pilsēta Zviedrijā – Valdemār-
svīka. Viņi mūs aicināja ciemos uz futbola turnīriem, un mēs
arī braucām, tas toreiz bija liels piedzīvojums. Viņiem tas viss
bija daudz nopietnākā līmenī, īpaši tajā laikā, kas bija aptuve-
ni deviņdesmit piektais vai sestais gads. Atceros, ka, gatavo-
joties braucienam un arī paša turnīra gaitā, Jānis mūs salie-
dēja un sagatavoja kā ļoti labu kolektīvu, un aizbraucot mēs
arī uzvarējām. Pēc tam viņi bija atbraukuši pie mums, un šeit
mēs viņus sagrāvām. (Smejas.) Savā laikā futbols bija ļoti liela
dzīves sastāvdaļa, un arī apstākļi tam bija pateicīgi. Bija labi
sakārtota un kvalitatīva infrastruktūra, principā visas iespējas
jauniešiem nodarboties ar sportu un arī konkrēti – futbolu.
- Stāstīji par sadraudzības pilsētu no Zviedrijas un
futbola turnīru, un sanāca tāds kā deja vu, jo And-
2018 #1 (#23) | www.lff.lv
2018 #1 (#23) | www.lff.lv