35
oktobrī. Mani bija rekomendējusi UEFA, tāpēc
FIFA uz mani raudzījās kā uz cilvēku, kurš jau
visam ir gatavs. Galvenais izaicinājums bija ieiet
visos procesos – laika bija ļoti maz, bet doku-
mentu – ļoti daudz. Atlidoju trijos naktī, bet jau
deviņos no rīta bija jāsāk pārbaudīt infrastruktū-
ra – stadions, četri treniņu laukumi un viesnīca.
Paveicās, ka bija viena viesnīca, kurā dzīvoja gan
komandas un tiesneši, gan oficiālās personas,
jo dažreiz katrs dzīvo savā. Visu dienu pārbau-
dīju infrastruktūru, bet divos naktī izlidoju uz
Kalkutu, kur atradās FIFA centrālais ofiss. Tur
pavadīju pusotru dienu, tad lidoju atpakaļ un
savā stadionā biju nedēļu pirms turnīra sākuma.
Viss bija jāsagatavo. Komandas atbrauca divas
dienas pirms pirmās spēles. Manos pienāku-
mos ietilpa arī fiziski pārbaudīt visu spēlētāju
pases. Katram spēlētājam bija jānāk pie manis,
es skatījos bildi un visu pārbaudīju. Komandām
no Āfrikas dažreiz ir interesanti ar vecumu. Es
neteikšu, ka viņiem ir problēmas ar vecāku pui-
šu uzdošanu par jaunākiem, kā tas bieži izskan,
bet man bija pārsteigums, ka diezgan daudziem
Āfrikas spēlētājiem dzimšanas datums ir 1. jan-
vāris. Ja viņiem kāds piedzimst laukos, tas nav
tas pats kā dzemdību namā, kur uzreiz reģistrē.
Visbiežāk ir tā – kad bērnam paliek septiņi gadi
un viņš sāk mācīties skolā, viņiem visiem kā
dzimšanas datumu ieraksta 1. janvāri aptuveni
tajā gadā, kurā viņš varētu būt dzimis. Neviens
jau neatceras un nav piefiksējis dzimšanas datu-
mu,” stāsta Maksims.
Ikdienā Maksims Raspopovs ir
LFF Projektu un mārketinga no-
daļas vadītājs, taču paralēli šim
darbam viņš piedalās arī UEFA
un FIFA turnīru rīkošanā. Nesen
viņš atgriezās no Indijas, kur
bija viens no atslēgas cilvēkiem
FIFA U-17 Pasaules kausa fināl-
turnīra sarīkošanā.
CILVĒKS
ORĶESTRIS
Teksts: Ivars Āboliņš
2017 #4 (#22) | www.lff.lv
Skatiens pasē
U-17 Pasaules kauss bija pirmais
FIFA starptautiskais turnīrs, kurš
jebkad sarīkots Indijā, un Mak-
sims tajā pildīja ģenerālkoordi-
natora pienākumus. Mači notika
sešās Indijas pilsētās, un katrai
no tām tika nozīmēts šāds ģene-
rālkoordinators. Tas bija cilvēks,
kurš atbildēja par visiem organi-
zatoriskajiem jautājumiem kon-
krētajā pilsētā. Tāpat katram no
šiem cilvēkiem tika piešķirta liela
internacionāla komanda. Mak-
sims strādāja plecu pie pleca ar
kolēģiem no Kostarikas, Kolum-
bijas, Argentīnas, ASV, Austrālijas
un citām valstīm. Šiem cilvēkiem
katram bija sava atbildības joma.
Piemēram, drošība, medicīna,
spēļu organizācija, viesnīcas,
televīzija vai saturs turnīra mājas-
lapā. Maksims koordinēja visus
šos cilvēkus un vienlaikus bija
galvenais pārstāvis no FIFA puses
komunikācijā ar komandām. Koči,
pilsētā, kurā strādāja viņš, grupu
turnīra mačus aizvadīja Brazīlija,
Spānija, Ziemeļkoreja un Nigēra.
“Man ir bijusi līdzīga loma UEFA
turnīros – Čempionu vai Eiropas
līgās. Taču tur sistēma vienmēr ir
tāda, ka tu esi atbildīgs par vienu
klubu. Tur tu brauc uz visām viņu
mājas spēlēm. Sākumā notiek arī
apmācība, semināri, mēģināju-
mi, tev brauc līdzi mentors. Šeit
viss bija citādi. Koči ielidoju 27.
septembrī, kur pavadīju gan-
drīz mēnesi – Rīgā atgriezos 23.
Pēdējā brīdī
Maksims neslēpj, ka tādu zālienu kā Indijā viņš
savā pieredzē vēl nebija redzējis, lai arī ir būts
daudzos stadionos. “Maigi sakot, tāda līme-
ņa turnīram tas neizskatījās perfekti...” smej
Maksims. Par laimi, laukumu izdevies sakārtot
rekordātrā laikā: izsaukti eksperti no Eiropas,
kuri ar uzdevumu tikuši galā. Sliktāk bijis ar
vienu no četriem treniņu laukumiem, jo tas
zemās kvalitātes dēļ atzīts par nelietojamu.
Visam procesam par labu nav nācis arī tas, ka
turpinājusies lietus sezona un nācies atcelt pat
komandu oficiālos treniņus, jo vienkārši nav bijis
iespējams laukumu sagatavot. Protams, neiztika
arī bez kurioziem.
“Brazīlijas izlasē ir tāds spēlētājs – Vinisius,”
turpina Maksims. “Viņš spēlē Flamengo lielajā
komandā, jau ir parakstījis līgumu ar Madrides
Real un nākamgad pāries uz turieni. Uz U-17
“Kad bērnam paliek septiņi gadi
un viņš sāk mācīties skolā, viņiem
visiem kā dzimšanas datumu
ieraksta 1. janvāri aptuveni tajā
gadā, kurā viņš varētu būt dzimis.”
2017 #4 (#22) | www.lff.lv