Latvijas Futbols #22 | Page 30

31 las beigām. Viena lieta ir akadēmija, pēc tam jau klubiem jādomā par to, kā noturēt šos futbolistus pie sevis. No savas puses aicinām klubus stiprināt sadarbību ar augstskolām, kur tādas ir. Manā skatījumā tas ir lauciņš, kur klubiem vairāk jāpiestrādā. Federācija var tikai rekomendēt klubiem, nevis pieprasīt to, ka katrā klubā jābūt pie- ciem studentiem. - Vai LFF stipendijas šādiem jauniešiem varētu būt viens no risinājumiem? - Jā, iespējams, tāds risinājums var būt. Par stipendijām pārejas posmā no jaunatnes uz profesionālo futbolu - tā varētu būt laba ideja. - Citā intervijā nesen noraidījāt savu atbildību par Latvijas izlases galvenā trenera izvēli. Kam tad vēl būtu par to jālemj, ja ne fede- rācijas sporta direktoram? - Kad sāku strādāt federācijā, pilnīgi skaidri tika definēta robežšķirtne, ka nacionālā izlase ir ģenerālsekretāra atbildība. Skaidrs, ka es kā sporta direktors tieku aicināts izteikt savu viedokli visos jautājumos, kas saistīti ar nacionālo izlasi, bet gala vārds ir “Es šobrīd neredzu pat desmit klubus, kas būtu gatavi spēlēt Virslīgā.” 2017 #4 (#22) | www.lff.lv ģenerālsekretāram un droši vien arī prezidentam. Mans viedoklis tika pra- sīts, es to paudu. Es atbalstīju Starkova kandidatūru. U-21 izlase ir kā galvgalis jauno spēlētāju sagatavošanai, un mana atbildība sniedzas līdz tai. Katrā valstī sporta direktoram ir citas funk- cijas. Ir valstis, kur šī amata pārstāvis atbild tikai par jaunatnes izlasēm, citur - tikai par izlasēm, bet vēl citur – par visu sporta bloku. Katrā valstī mēdz būt atšķirīgi, un tas ir tikai normāli. Ne- redzu nekā slikta, ka par šo jautājumu atbildību uzņemas ģenerālsekretārs. Tas, protams, atkarīgs no tā, kas kurā federācijā ir ģenerālsekretārs. Mūsu gadījumā tas ir cilvēks, kurš pats bijis profesionāls treneris. Varbūt kaut kur citur ģenerālsekretārs nācis no banku vides, un saprotams, ka viņam šādi lēmumi nav jāpieņem. Mums ir tā. - Kāds ir izlašu treneru atalgojums un vai nacionālās izlases trene- rim, esot vietējam speciālistam, jāsaņem tāds pats atalgojums kā ārzemju trenerim? Trenēt valsts- vienību taču pirmkārt ir gods, un, ja cilvēks ir patriots, vai viņam par darbu ar savas valsts izlasi būtu jāsaņem sešciparu skaitļa summa ik gadu? - Konkrētus ciparus nesaukšu, respek- tējot treneru tiesības, bet salīdzinoši atalgojumus varu atklāt. Nacionālās izlases galvenā trenera atalgojums futbola federācijā ir ārpus jebkuras hierarhijas. Katrreiz tā ir atsevišķa vienošanās uz konkrētu termiņu un nosacījumiem. Nacionālās izlases galvenā trenera atalgojums ir, domāju, lielāks par jebkura Virslīgas kluba trenera atalgojumu. - Dažs labs treneris Virslīgā šogad pelnīja 30 tūkstošus eiro mēnesī! - Nu tad izlases treneris noteikti nesaņem vairāk. Pat ne tuvu tam. Tas atalgojums ir adekvāts apstākļiem mūsu valstī. Viņa atalgojums ir lielā- kais federācijā. Neviens cits pat tuvu nesaņem tik daudz. Jaunatnes izlašu, tai skaitā, U-21 trenera atalgojums, ir iekļauts kopējā atalgojuma sistēmā, un tas noteikti ir mazāks nekā Virslīgas klubu treneru atalgojums. Ja es strā- dātu Virslīgas klubā, mans atalgojums būtu krietni lielāks nekā par darbu ar U-21 izlasi. U-17 izlašu treneris saņem apmēram divreiz mazāk nekā Virs- līgas klubu treneri, bet, ja salīdzina ar akadēmijas klubu treneru algu, tā “Katram klubam būs iespēja arī neuzturēt savu akadēmiju, bet par to būs jāmaksā solidaritātes “nodoklis”.” jautāt arī par klubiem – kāpēc jāmaksā vēl arī prēmijas, ja maksā arī pama- talgu? Līdz šim tā sistēma darbojās un laikam jau deva arī kādu rezultātu. Taču mēs vēlamies to sistēmu pārska- tīt, jo par uzvarām dažās spēlēs nav nekāda ieguvuma. jaunāko izlašu treneriem ir līdzīga. - Tīri hipotētiski – ja LFF kādreiz izlemj valstsvienības vadības grožus uzticēt kādam jaunam un perspektīvam, bet sevi vēl nepie- rādījušam vietējam trenerim, ar domu, ka speciālists iegūs vērtī- gu pieredzi un progresēs, vai arī tad šis treneris saņems atalgoju- mu, kas krietni pārsniedz valstī vidējo treneru algu? - Manā skatījumā tas ir individuāls lēmums, bet, tīri hipotētiski runājot, domāju, - jā, jo nacionālā izlase ir papildu atbildība un spiediens. Jeb- kuru cilvēku no malas neuzaicinās vadīt nacionālo izlasi, vienkārši do- mājot par pieredzes došanu speciā- listam. Tad tas noteikti būs labākais no treneriem, kas darbojas, viņš būs sevi jau apliecinājis darbā ar klubiem. Nacionālās izlases trenera atalgojumam noteikti jābūt lielākam. - Vai visām izlasēm tiek maksātas prēmijas par rezultātiem, vai tikai nacionālajai valstsvienībai? Kāda ir situācija ar sieviešu un telpu futbola izlasi? - Šobrīd prēmiju sistēma ir tikai nacio- nālajai izlasei. Tā visu laiku ir bijis, bet šobrīd uz nākamo ciklu tiek plānotas izmaiņas. Sieviešu un telpu futbola izlasēm ir prēmijas par atsevišķiem pasākumiem. Piemēram, Baltijas kausu. Jaunatnes izlašu sadaļā prēmēšanas nav. Tur futbolisti spēlē tikai par mīlestī- bu pret dzimteni. - Kādas izmaiņas tiek gaidītas? - Galvenais vadmotīvs ir pamainīt ilgsto- ši pastāvējušo sistēmu, ka futboli sti tiek prēmēti par pozitīvu iznākumu katrā mačā, draudzības spēles ieskaitot. Ir vēl- me piesaistīt prēmijas galarezultātam. Piemēram, ja izlase uzvar Nāciju līgas grupā. Hipotētiski par to pienāktos lielā- ka prēmija, nekā līdz šim, bet par katru atsevišķu spēli prēmijas būs mazākas. Pašlaik tas gan ir vēl tikai idejas līmenī. - Kāpēc profesionālajiem futbolis- tiem vajadzīgas prēmijas? - Grūti atbildēt, jo tā sistēma bija jau pirms manas atnākšanas un īpaši nemainījās. Galvenais vadmotīvs droši vien ir tāds, ka katrs rezultāts ir svarīgs un ka vajadzīga papildu motivācija uzvarai katrā spēlē. Tikpat labi taču var - Šī sistēma var radīt interešu konfliktu. Piemēram, starp rezer- vistiem uzaicina kāda konkrēta kluba pārstāvjus, neplānojot tos izmantot spēlēs, bet vismaz no- drošinot viņiem papildu finansiālo atbalstu. - Šajā gadījumā gan laikam ir izvēlēti spēlētāji no kluba, kas ir gana pārticis un kur algas jau tā ir diezgan solīdas. (Smaida.) Esmu diezgan pārliecināts, ka šādas sistēmas nav. Abstrahējoties no kluba nosaukuma, ja ietu cauri tiem rezervistiem, pētot, kurus tad varētu aizstāt ar kāda cita kluba spēlē- tājiem, dažus droši vien varētu aizstāt, bet diez vai visus. Turklāt nebija taču tā, ka uzaicināja izlasē pavisam vēl nebijušus futbolistus. Lielākā daļa bija izlasē vai tās tuvumā jau pirms pārejas uz to klubu. Aizvadītajā Pasaules kau- sa kvalifikācijas ciklā papildu nauda no starptautiskajām futbola organizā- cijām par izsaukumu uz valstsvienību netika maksāta. Ja runājam par LFF prēmijām, diemžēl pēdējā laikā nebija daudz iemeslu tās maksāt. Manuprāt, mēs Latvijā pārāk daudz enerģijas tērējam utu meklēšanai tur, kur to nav. Labāk to enerģiju ieguldīt darbā, no kā Latvijas futbols iegūtu. - Starkovs nesen tikšanās reizē ar medijiem runāja par to, ka izlases futbolistiem – tātad nosacīti labā- kajiem mūsu valsts spēlētājiem – mēdz būt problēmas ar profesio- nālu attieksmi pret darbu. Kāda ir situācija jaunatnes vecumā? - Ja mums būs problēmas ar fizisko sagatavotību, ar nenormālu vēlmi uzvarēt, ja nebūsim gatavi laukumā pilnībā ziedoties, futbolā mums nebūs nekādu izredžu nevienā spēlē ne 2017 #4 (#22) | www.lff.lv