31
las beigām. Viena lieta ir akadēmija,
pēc tam jau klubiem jādomā par to,
kā noturēt šos futbolistus pie sevis. No
savas puses aicinām klubus stiprināt
sadarbību ar augstskolām, kur tādas
ir. Manā skatījumā tas ir lauciņš, kur
klubiem vairāk jāpiestrādā. Federācija
var tikai rekomendēt klubiem, nevis
pieprasīt to, ka katrā klubā jābūt pie-
ciem studentiem.
- Vai LFF stipendijas šādiem
jauniešiem varētu būt viens no
risinājumiem?
- Jā, iespējams, tāds risinājums var
būt. Par stipendijām pārejas posmā no
jaunatnes uz profesionālo futbolu - tā
varētu būt laba ideja.
- Citā intervijā nesen noraidījāt
savu atbildību par Latvijas izlases
galvenā trenera izvēli. Kam tad
vēl būtu par to jālemj, ja ne fede-
rācijas sporta direktoram?
- Kad sāku strādāt federācijā, pilnīgi
skaidri tika definēta robežšķirtne, ka
nacionālā izlase ir ģenerālsekretāra
atbildība. Skaidrs, ka es kā sporta
direktors tieku aicināts izteikt savu
viedokli visos jautājumos, kas saistīti
ar nacionālo izlasi, bet gala vārds ir
“Es šobrīd neredzu pat
desmit klubus, kas būtu
gatavi spēlēt Virslīgā.”
2017 #4 (#22) | www.lff.lv
ģenerālsekretāram un droši vien arī
prezidentam. Mans viedoklis tika pra-
sīts, es to paudu. Es atbalstīju Starkova
kandidatūru. U-21 izlase ir kā galvgalis
jauno spēlētāju sagatavošanai, un
mana atbildība sniedzas līdz tai. Katrā
valstī sporta direktoram ir citas funk-
cijas. Ir valstis, kur šī amata pārstāvis
atbild tikai par jaunatnes izlasēm, citur
- tikai par izlasēm, bet vēl citur – par
visu sporta bloku. Katrā valstī mēdz
būt atšķirīgi, un tas ir tikai normāli. Ne-
redzu nekā slikta, ka par šo jautājumu
atbildību uzņemas ģenerālsekretārs.
Tas, protams, atkarīgs no tā, kas kurā
federācijā ir ģenerālsekretārs. Mūsu
gadījumā tas ir cilvēks, kurš pats bijis
profesionāls treneris. Varbūt kaut kur
citur ģenerālsekretārs nācis no banku
vides, un saprotams, ka viņam šādi
lēmumi nav jāpieņem. Mums ir tā.
- Kāds ir izlašu treneru atalgojums
un vai nacionālās izlases trene-
rim, esot vietējam speciālistam,
jāsaņem tāds pats atalgojums kā
ārzemju trenerim? Trenēt valsts-
vienību taču pirmkārt ir gods, un,
ja cilvēks ir patriots, vai viņam
par darbu ar savas valsts izlasi
būtu jāsaņem sešciparu skaitļa
summa ik gadu?
- Konkrētus ciparus nesaukšu, respek-
tējot treneru tiesības, bet salīdzinoši
atalgojumus varu atklāt. Nacionālās
izlases galvenā trenera atalgojums
futbola federācijā ir ārpus jebkuras
hierarhijas. Katrreiz tā ir atsevišķa
vienošanās uz konkrētu termiņu un
nosacījumiem. Nacionālās izlases
galvenā trenera atalgojums ir, domāju,
lielāks par jebkura Virslīgas kluba
trenera atalgojumu.
- Dažs labs treneris Virslīgā šogad
pelnīja 30 tūkstošus eiro mēnesī!
- Nu tad izlases treneris noteikti
nesaņem vairāk. Pat ne tuvu tam. Tas
atalgojums ir adekvāts apstākļiem
mūsu valstī. Viņa atalgojums ir lielā-
kais federācijā. Neviens cits pat tuvu
nesaņem tik daudz. Jaunatnes izlašu,
tai skaitā, U-21 trenera atalgojums, ir
iekļauts kopējā atalgojuma sistēmā, un
tas noteikti ir mazāks nekā Virslīgas
klubu treneru atalgojums. Ja es strā-
dātu Virslīgas klubā, mans atalgojums
būtu krietni lielāks nekā par darbu ar
U-21 izlasi. U-17 izlašu treneris saņem
apmēram divreiz mazāk nekā Virs-
līgas klubu treneri, bet, ja salīdzina
ar akadēmijas klubu treneru algu, tā
“Katram klubam būs iespēja
arī neuzturēt savu akadēmiju,
bet par to būs jāmaksā
solidaritātes “nodoklis”.”
jautāt arī par klubiem – kāpēc jāmaksā
vēl arī prēmijas, ja maksā arī pama-
talgu? Līdz šim tā sistēma darbojās
un laikam jau deva arī kādu rezultātu.
Taču mēs vēlamies to sistēmu pārska-
tīt, jo par uzvarām dažās spēlēs nav
nekāda ieguvuma.
jaunāko izlašu treneriem ir līdzīga.
- Tīri hipotētiski – ja LFF kādreiz
izlemj valstsvienības vadības
grožus uzticēt kādam jaunam un
perspektīvam, bet sevi vēl nepie-
rādījušam vietējam trenerim, ar
domu, ka speciālists iegūs vērtī-
gu pieredzi un progresēs, vai arī
tad šis treneris saņems atalgoju-
mu, kas krietni pārsniedz valstī
vidējo treneru algu?
- Manā skatījumā tas ir individuāls
lēmums, bet, tīri hipotētiski runājot,
domāju, - jā, jo nacionālā izlase ir
papildu atbildība un spiediens. Jeb-
kuru cilvēku no malas neuzaicinās
vadīt nacionālo izlasi, vienkārši do-
mājot par pieredzes došanu speciā-
listam. Tad tas noteikti būs labākais
no treneriem, kas darbojas, viņš
būs sevi jau apliecinājis darbā ar
klubiem. Nacionālās izlases trenera
atalgojumam noteikti jābūt lielākam.
- Vai visām izlasēm tiek maksātas
prēmijas par rezultātiem, vai
tikai nacionālajai valstsvienībai?
Kāda ir situācija ar sieviešu un
telpu futbola izlasi?
- Šobrīd prēmiju sistēma ir tikai nacio-
nālajai izlasei. Tā visu laiku ir bijis, bet
šobrīd uz nākamo ciklu tiek plānotas
izmaiņas. Sieviešu un telpu futbola
izlasēm ir prēmijas par atsevišķiem
pasākumiem. Piemēram, Baltijas kausu.
Jaunatnes izlašu sadaļā prēmēšanas
nav. Tur futbolisti spēlē tikai par mīlestī-
bu pret dzimteni.
- Kādas izmaiņas tiek gaidītas?
- Galvenais vadmotīvs ir pamainīt ilgsto-
ši pastāvējušo sistēmu, ka futboli sti tiek
prēmēti par pozitīvu iznākumu katrā
mačā, draudzības spēles ieskaitot. Ir vēl-
me piesaistīt prēmijas galarezultātam.
Piemēram, ja izlase uzvar Nāciju līgas
grupā. Hipotētiski par to pienāktos lielā-
ka prēmija, nekā līdz šim, bet par katru
atsevišķu spēli prēmijas būs mazākas.
Pašlaik tas gan ir vēl tikai idejas līmenī.
- Kāpēc profesionālajiem futbolis-
tiem vajadzīgas prēmijas?
- Grūti atbildēt, jo tā sistēma bija jau
pirms manas atnākšanas un īpaši
nemainījās. Galvenais vadmotīvs droši
vien ir tāds, ka katrs rezultāts ir svarīgs
un ka vajadzīga papildu motivācija
uzvarai katrā spēlē. Tikpat labi taču var
- Šī sistēma var radīt interešu
konfliktu. Piemēram, starp rezer-
vistiem uzaicina kāda konkrēta
kluba pārstāvjus, neplānojot tos
izmantot spēlēs, bet vismaz no-
drošinot viņiem papildu finansiālo
atbalstu.
- Šajā gadījumā gan laikam ir izvēlēti
spēlētāji no kluba, kas ir gana pārticis
un kur algas jau tā ir diezgan solīdas.
(Smaida.) Esmu diezgan pārliecināts,
ka šādas sistēmas nav. Abstrahējoties
no kluba nosaukuma, ja ietu cauri
tiem rezervistiem, pētot, kurus tad
varētu aizstāt ar kāda cita kluba spēlē-
tājiem, dažus droši vien varētu aizstāt,
bet diez vai visus. Turklāt nebija taču
tā, ka uzaicināja izlasē pavisam vēl
nebijušus futbolistus. Lielākā daļa bija
izlasē vai tās tuvumā jau pirms pārejas
uz to klubu. Aizvadītajā Pasaules kau-
sa kvalifikācijas ciklā papildu nauda
no starptautiskajām futbola organizā-
cijām par izsaukumu uz valstsvienību
netika maksāta. Ja runājam par LFF
prēmijām, diemžēl pēdējā laikā nebija
daudz iemeslu tās maksāt. Manuprāt,
mēs Latvijā pārāk daudz enerģijas
tērējam utu meklēšanai tur, kur to nav.
Labāk to enerģiju ieguldīt darbā, no kā
Latvijas futbols iegūtu.
- Starkovs nesen tikšanās reizē ar
medijiem runāja par to, ka izlases
futbolistiem – tātad nosacīti labā-
kajiem mūsu valsts spēlētājiem
– mēdz būt problēmas ar profesio-
nālu attieksmi pret darbu. Kāda ir
situācija jaunatnes vecumā?
- Ja mums būs problēmas ar fizisko
sagatavotību, ar nenormālu vēlmi
uzvarēt, ja nebūsim gatavi laukumā
pilnībā ziedoties, futbolā mums nebūs
nekādu izredžu nevienā spēlē ne
2017 #4 (#22) | www.lff.lv